Vanšu tilts, Rīga

Dzeloņstieplēm rotātās Vanšu tilta vantis attur potenciālos kāpējus no tilta smailes iekarošanas. Foto: Atis Luguzs 2018.g. 3.feb.
Vanšu tilts
Vanšu tilts
Transporta veids Autotransports
Šķērso Daugava
Atrašanās vieta RīgaLatvija
Koordinātas 56°57′04″N 24°05′43″E
Apkalpo Rīgas Tilti
Tilta tips Slīpsaišu
Balstu skaits 2
Posma garums 312 metri
Garums 625 metri (595) [1]
Platums 28,4 metri
Augstums 109 metri
Tilts atklāts 1981. gads 21. jūlijs
 Vanšu tilts Vikikrātuvē

Vanšu tilta celtniecība

Vanšu tilts ir slīpsaišu tilts pār Daugavu Rīgā, tā garums ir 312 metri. Tilts atklāts 1981. gada 17. jūlijā,[2] pēc citas informācijas 21. jūlijā,[3] kā Gorkija tilts. Tas ir viena pilona slīpsaišu tilts ar vienā plaknē izvietotām vantīm ar garāko laidumu pasaulē. [4] Tilts ir vistālāk uz ziemeļiem esošais Daugavas šķērsojums.

2011. gadā tika uzsākta tilta pabeigšanas stadija, sākot būvēt kreisā krasta brauktuvju un ietvju gultnes, ieguldot jaunas apakšzemes komunikācijas, estakāžu balstu būvi. Palpašināta Daugavgrīvas iela, plānota arī jauna tiltu pār Zunda kanālu celšana, kas kalpos kā jauns pieslēgums Daugavgrīvas ielai pie Ķīpsalas virzienā no Raņķa dambja uz Kr.Valdemāra ielu.[5]

Vanšu tilta Vēsture

Vanšu tilts tika uzbūvēts blakus vietai, kur kādreiz atradās pār Daugavu 1945. gadā uzceltais koka pagaidu tilts (tā saucamais Valdemāra tilts). Valdemāra tilts darbojās līdz 1950. gadu beigām. Sakarā ar jaunā Oktobra (tagad Akmens tilta) atklāšanu 1957. gadā, pontontilts, kas līdz tam nodrošināja satiksmi pār Daugavu Akmens tilta vietā, tika pārvietots blakus Valdemāra tiltam. Valdemāra tilta paliekas pastāvēja līdz 1964. gadam, kad tas tika pakāpeniski demontēts.[6]

Vanšu tilts naktī

Vanšu tilta kāpēji pieprasa eklērus

Portāls Kasjauns.lv 2009. gada 27. oktobra rakstā apkopo visus Vanšu tilta iekarotājus.

2005. gadā tiesa par nepieskaitāmu atzina pašu pirmo, turklāt divkārtējo Vanšu tilta iekarotāju Silardu Ilgaču. Viņš pirmais uzkāpa vantīs, par ko saņēma piespiedu ārstēšanu apsardzes uzraudzībā.

2002. gada 4. jūnijā septiņas reizes par zādzībām sodītais Silards sasniedza tilta smaili. Viņa vienīgais ekipējums bija elastīgā saite, aptīta ap labo roku. Silarda kaklā karājās liels koka krusts.

Iepriekšējā vakarā bezpajumtnieku patversmē Silards likteņa biedriem savus plānus neslēpa — esot grēkojis, un, ja nenositīsies, Dievs piedos. Policijas specvienībai Silards lūdza četrus eklērus ar balto pildījumu un minerālūdeni, bet saņēma tikai pēdējo. Jau 10. jūlija vakarā Silards kāpa vēlreiz un atkal prasīja eklērus — jau desmit, bet nedabūja.

Dzeloņstieplēm rotātās Vanšu tilta vantis attur potenciālos kāpējus no tilta smailes iekarošanas. Foto: Atis Luguzs 2018.g. 3.feb.
Dzeloņstieplēm rotātās Vanšu tilta vantis attur potenciālos kāpējus no tilta smailes iekarošanas. Foto: Atis Luguzs 2018.g. 3.feb.

Skatīt arī

Piezīmes un atsauces

  1. Pārlēkt uz augšu Nepārtraukts laidums, kurš ir atbalstīts tikai ar balstiem.
  2. Pārlēkt uz augšu Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 768. lpp.
  3. Pārlēkt uz augšu Citas Padomju Rīgas apskates vietas / Vanšu tilts, citariga.lv
  4. Pārlēkt uz augšu Nový Most.
  5. Pārlēkt uz augšu Rīgā pieliks punktu tilta būvei, paplašina maģistrāli. // Dienas bizness. 16.01.2012. 12. lpp.
  6. Pārlēkt uz augšu Gorkija tilts, vesture.lv
  7. Vanšu tilts dod labus skatpunktus Vecrīgas, Daugavas, Rīgas tiltu un Pārdaugavas fotografēšanai.

Ārējās saites

Tilts

Dzelzceļa un Akmens tils Rīgā pār Daugavu skatā no Vanšu tilta puses. Fonā Televīzijas tornis un galvenā TV ēka. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.

Iekārtais trošu tilts pār aizu Austrijā

Dzelzsbetona tilts pār ieleju Šveicē

Vanšu tilts Rīgā pār Daugavu, Latvijā

Tilts ir no stingra materiāla veidota pāreja pār upistrautuaizu vai citu padziļinājumu zemes virsmā, kuru izmanto šī šķēršļa šķērsošanai ar kājām vai transportu. Bez tam tilts var kalpot kā pārvads cauruļvadiem vai akvedukts. Attiecīgi, kā tilts var kalpot pār šķērsli pārmests koka stumbrs, no zariem un koka gabaliem pīta iekārtā taka pār aizu vai gravu, gan arī nopietnas inženiertehniskas būves no monolītmateriāliem (skat. Vanšu tiltsDienvidu tiltsSultāna Mehmeda Iekarotāja tiltsZelta vārtu tilts u.c.).

About bridges in English language here >>

Tiltu būves attīstību var iedalīt četros periodos:

  • antīkais periods (līdz 1000. gadam)
  • viduslaiku periods (līdz 1800. gadam)
  • XIX gadsimts (līdz 1900. gadam)
  • XX gadsimts (līdz mūsdienām)

Tiltu klasifikācija pēc uzbūves:

    • Vanšu un iekārtie tilti
    • Siju tilti
    • Plātņu tilti
    • Atgāžņu tilti
  • Kopņu tilti
  • Loku un kombinēto sistēmu tilti
  • Pontonu tilti
Izgaismotais Dzelzceļa tilts pār Lielupi Jelgavā. Foto: Atis Luguzs, 2016.g. 2.apr.
Izgaismotais Dzelzceļa tilts pār Lielupi Jelgavā. Foto: Atis Luguzs, 2016.g. 2.apr.
Dzelzceļa un Akmens tils Rīgā pār Daugavu skatā no Vanšu tilta puses. Fonā Televīzijas tornis un galvenā TV ēka. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.
Dzelzceļa un Akmens tils Rīgā pār Daugavu skatā no Vanšu tilta puses. Fonā Televīzijas tornis un galvenā TV ēka. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.
Tilts pār Lielupi Jelgavā pie Jelgavas pils savieno Pārlielupi ar Pils salu. Foto: Atis Luguzs, 2016.g. 2.apr.
Tilts pār Lielupi Jelgavā pie Jelgavas pils savieno Pārlielupi ar Pils salu. Foto: Atis Luguzs, 2016.g. 2.apr.

Tiltu vēsture 

Rakstu avotos tiltus pirmo reizi piemin Senajā Ēģiptē, kur ap 3000. gadu p.m.ē. tiltu pār Nīlu licis uzbūvēt faraons Mesess. Par pirmo vēsturiski dokumentēto koka tiltu Latvijā var uzskatīt tiltu uz Āraišu ezerpili, kuru atklāja 1976. gadā arheoloģiskāsekspedīcijas laikā (tilts sastāvējis no pāļiem uz kuriem balstītas apaļkoku garensijas, virs kurām novietots apaļkoku tilta klājs). Āzijas un Dienvidamerikas kalnāju apvidos tradicionāli no senajiem laikiem līdz pat mūsu dienām izmantotas iekārtās sistēmas, kur troses tika veidotas no augu šķiedrām vai virvēm. Koku, kā tiltu būvmateriālu sāka izmantot pēc 800. gada p.m.ē. PersijāBabilonijā (ir aprakstīts 200 m garš un 11 m plats tilts, kas tici uzbūvēts 783. gadā p.m.ē. pār Eifratas upi Babilonijā), Senajā GrieķijāSenajā Romā un Senajā Ķīnā. Ievērojami tiltu būves inženiertehniskie risinājumi progresēja Senajā Romā, kur tiltu attīstību sekmēja militāro vajadzību nodrošināšana. Romieši, lai nodrošinātu armijas virzīšanos uz priekšu, 55. gadā p.m.ē. Jūlija Cēzara vadībā 10 dienu laikā uzbūvēja 12 m platu un 400 m garu tiltu pār Reinu, kuru vēlāk nosauca par “Cēzara tiltu”. Tilta balstus veidoja slīpi iedzīti pāļi, kurus savienoja rīģeļi, virs kuriem izbūvēta brauktuves konstrukcija. Tiltu raksturoja vienkārši mezgli, augsta saliekamība un loģiski konstruktīvie risinājumi. Šādu tiltu trūkums bija ātra bojāšanās un vājā pretestība plūdiem un ledum. Viduslaiku periodā, līdz XV gadsimtam, būtiska tiltu konstrukciju attīstība nenotika līdz 1550. gadu gadu vidū itāļu arhitekts Andrea Palladio izstrādāja projektus tiltiem ar kopnes un loka laiduma konstrukcijām. Pēc Palladio projekta tika uzbūvēts tilts pār Brento upi, kur pirmo reizi tika pielietota atgāžņu sistēma (tilts ir saglabājies līdz mūsu dienām). XVIII gadsimtā sākās strauju tiltu būves attīstība un tika uzbūvēta vesela virkne tiltu ar 20 līdz 50 m gariem laidumiem (1797. gadā pēc Timotija Palmera projekta ASV pie PortsmutasMasačūsetā tiekuzbūvēts tilts, kura galvenos laidumus veido trīs 80 m garas lokveida konstrukcijas). Pirmo tiltu pār Daugavu – Rīgas malā pretim Spilves pļavām, – uzbūvēja XVIII gadsimta sākumā, kad 1702. gadā, Ziemeļu kara laikā, Zviedrijas karalim Kārlim XII bija nepieciešams pārcelt pār Daugavu savu karaspēku (tiltu veidoja kopā sasietas laivas – satiksmei to lietoja tikai vasaras periodā bet ziemā to ņēma laukā un upes). XIX gadsimtā sākās apjumto tiltu attīstība ASV. Pirmo šāda tipa tiltu pēc T. Palmera projekta uzbūvēja 1806. gadā pār Šulkilas upi Filadelfijā: tiltu veidoja trīs nepārtrauktas sistēmas loki (50 + 64 + 50 m) – būvniecības komiteja nolēma pasargāt tilta konstrukcijas no lietus un virs lokiem izbūvēja jumtu. 1820. gadā Ņujorkā arhitekts Ithiels Tauns pirmo reizi tilta būvē pielietoja režģotās kopnes, kur kopņu garums sasniedza 70 m. Līdz XX gadsimta sākumam kā tiltu būves pamatmateriāls dominēja koks, ko veicināja zemās izmaksas, tomēr kokam kā būvmateriālam nebija īpaši liels kalpošanas laiks un to vajadzēja regulāri atjaunot. Tādēļ, samazinoties tērauda cenām un attīstoties dzelzsbetona ražošanai, koka tiltu pielietojums samazinājās, sākot ar XX gadsimtu tiltu konstrukcijās to sāka aizvietot vispirms tēraudu, bet vēlāk ar dzelzsbetonu.

Ārējās saites