Pils sala Jelgavā

Savvaļas zirgs Pils salā meklē sniegā zāles stiebrus. Fonā aiz kokiem redzama Jelgavas pils. Foto: Atis Luguzs, 2017g. 7. feb.
Kanoe laiva PIls kanālā pie Gubernatora saliņas. Fonā redzama Jelgavas pils. Foto: Atis Luguzs, 2017.g. 19.aug.
Kanoe laiva Pils kanālā pie Gubernatora saliņas. Fonā redzama Jelgavas pils. Foto: Atis Luguzs, 2017.g. 19.aug.

Četrus kilometrus garā Pils sala starp Lielupi un Driksu ir vieta, kur atrodas Jelgavas pils.  Pils parku  salas dienvidu galā sāka veidot 1817. gadā, agrāko pils vaļņu vietā. Parkā ir romantisks tilts pār Pils kanālu uz Gubernatora saliņu. Tas padara to par vienu no skaistākajiem parkiem Jelgavā. Pils parkā aug vairāki dižkoki – zirgkastaņas, ozols un pelēcīgā apse.

Pils sala aiz Jelgavas pils

Pils salas ziemeļu daļa ir cilvēka neskarta un pat mežonīga. Šeit atrodas valsts nozīmes dabas liegums. Uz salas aiz Jelgavas pils – applūstošajās Lielupes palienes pļavās ganās vairāk kā 70 savvaļas zirgi. Šīm pļavām piešķirts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statuss – Natura 2000, jo pļavās sastopama nozīmīga augu un putnu daudzveidība.

Pils salas zirgi Jelgavā. Zirgs ar smuko vilnu un frizūru. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 7.feb.
Pils salas zirgi Jelgavā. Zirgs ar smuko vilnu un frizūru. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 7. feb.

2007.gada augustā Jelgavas Pilssalas dabas lieguma zonā – Lielupes palienes pļavās – jaunas mājas sev atrada 16 savvaļas zirgu “Konik Polski” no Nīderlandes. Tie nepilna gada laikā iejutās tiktāl, ka nekautrējas atklīst līdz salas dienvidiem, kur ar savu klātbūtni rotā Jelgavas pils apkārtni. Mīluļus ikdienā uzrauga LLU Meža fakultātes absolvents Einārs Nordmanis.

Atpūta Pils salā

Pils salas pļavu teritorija ir piemērota mierīgām pastaigām un dabas bagātību iepazīšanai, ņemot palīgā botānisko ceļvedi vai arī dodoties pļavās vides gida pavadībā, kurš zina visu par zirgiem, augiem un citām dabas vērtībām.

Stāstījumu par savvaļas zirgu ieradumiem iespējams pieteikt pa tālruni 29841851 vai 20264343.

Jelgavas vēsture

Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētas Jelgavas 18. sākuma panorāma ar veco ordeņa pili uz Lielupes salas un Sv. JuraSv. TrīsvienībasSv. Annas baznīcu torņiem. Izgatavota pēc Zviedrijas ķēniņa Kārļa XII pasūtījuma, 1703-1705).

Jelgava ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573. gadā. No 1578. līdz 1795. gadam Jelgavas pils bija Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidences vieta.

Jelgava Krusta karu un Livonijas laikā (līdz 1561. gadam)

Jelgavas vēstures alegorisks attēlojums Romas pāvestam sagatavotajā albumā Terra Mariana 1186-1888 (Artūrs Baumanis, 1888).

Vieta, kur tagad atrodas Jelgava, atrodas nozīmīgā zemes un ūdens ceļu krustojumā seno zemgaļu apdzīvotā novada Upmales vidū. Šis apvidus bija apdzīvots jau 2. gadu tūkstotī p. m. ē. Pirmo reizi rakstos Lielupes Garā sala (insula longa) pieminēta 1254. gada aprīlī, kad Rīgas arhibīskaps Alberts II, Rīgas domkapituls un Vācu ordenis sadalīja likvidētās Zemgales bīskapijas teritoriju trīs daļās.

1265. gadā Livonijas ordenis Jelgavas vietā uzcēla pili, kas bija domāta par atbalsta punktu Zemgales pakļaušanai. Jau 1345. gadā pie pils tiek minēta tirgotāju un amatnieku apmetne Lielupes kreisajā pusē. Livonijas laikā pils un apmetne daudz cieta no lietuviešu uzbrukumiem.

Jelgavā kalts sudraba dālderis ar hercoga Pētera attēlu.

Jelgava Kurzemes hercogistē (no 1561. gada līdz 1795. gadam)

Jelgavas panorāma ar Sv. TrīsvienībasSv. Annas un rātsnama torņiem no Driksas puses (pēc 1750).

Vairākus gadus pēc Kurzemes hercogistes izveidošanas – 1573. gadā – Jelgavai tiek piešķirtas pilsētas tiesības, un tā tiek izmantota par vienu no Kurzemes hercogistes galvaspilsētām. 1578. gadā hercoga rezidence pilnībā tiek pārcelta uz Jelgavu (oficiāli 1642. gadā). No 1596. gada līdz 1619. gadam Kurzemes hercogistē varu dalīja Frīdrihs Ketlers un Vilhelms Ketlers, un Jelgava šajā laikā bija Zemgales galvaspilsēta. Poļu-zviedru kara laikā Jelgava tika tā nopostīta, ka hercoga sēdeklis tika īslaicīgi pārcelts uz Grobiņu. No 1710. gada Kurzemē kā hercoga atraitne valdīja nākamā Krievijas imperatore Anna Ivanovna.

Pilsēta 17. gadsimta sākumā bija tirgotāju un amatnieku apmetne, kurā dzīvoja ap 5000 cilvēku. Dzimtcilvēki, kas iemaksāja 4 markas pilsētas kasē, drīkstēja kļūt par brīviem Jelgavas pilsoņiem. Hercoga Jēkaba laikā Jelgavā tika uzcelta salpetra vārītava, ķieģeļu, kaļķa, dzelzs un vara cepļi, tika ierīkots ūdensvads, kas darbināja divas dzirnavas. Saimniecisko attīstību pārtrauc nozīmīgie postījumi poļu-zviedru kara laikā, pēc Olivas miera līguma 1660. gadā Jelgava lēni atjaunojās. Jelgava atkal nopietni cieta Lielā Ziemeļu kara laikā, turklāt Lielā mēra epidēmijā 1710. – 1711. gadā nomira ap trešdaļa pilsētas iedzīvotāju.

1775. gadā Jelgavā nodibināja akadēmisko ģimnāziju jeb “Pētera akadēmiju” (Academia Petrina).

Jelgava Krievijas impērijas laikā (no 1795. gada līdz 1915. gadam)

Skats uz Jelgavas pili. 1857. gada gravīra pēc V.Z Štāfenhāgena zīmējuma.

Pēc Kurzemes hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā 1795. gadā Jelgava kļuva par Kurzemes guberņas administratīvo centru. 1805. – 1807. gadā Jelgavā uzturas franču emigrācijas līderis, vēlākais Francijas karalis Ludviķis XVIII. 1816. gadā Jelgavā tika nodibināta Kurzemes literatūras un mākslas biedrība. 1868. gadā atklāja Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, 1870. gadā uzbūvēja Jelgavas stacijas ēku, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām. Dibinājās dažādi industriāli uzņēmumi: Krāmera mašīnu ražotne, Dumpfa vilnas vērptuve, Gauderera un Golca ādas ražotnes, Grēbnera vaskadrānu un cepuru ražotne, Dēringa un Vestermaņa linu vērptuve, Lankovska un Likopa konditorejas ražotne, Dragheima mēbeļu ražotne.

Svarīgs notikums Latvijas kultūrā ir 1895. gadā Jelgavā notikušie IV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Sākoties Pirmajam pasaules karam, no Jelgavas evakuēja uzņēmumi un iedzīvotāju skaits samazinājās no 40 tūkstošiem līdz 7-8 tūkstošiem. Pirmā pasaules kara laikā Jelgavu 1915. gada 1. augustā ieņēma vācu armija. Krievu armija saspridzināja Lielupes tiltus un kaujas darbībā tika sagrautas dažas mājas pilsētas dienvidos Katoļu ielā un ziemeļos Lilienfelda ielā. Vācu okupācijas laikā iedzīvotāju skaits atkal palielinājās un 1916. gadā sasniedza 11 tūkstošus.[1]

Jelgava neatkarīgajā Latvijā (no 1918. gada līdz 1940. gadam)

J. Čakstes piemineklis pie Latvijas Bankas Jelgavas nodaļas (1931).

1919. gadā Jelgavā īsu laiku (no 2. līdz 6. janvārim) uzturējās Latvijas Pagaidu valdība, pēc tam Jelgavu ieņēma Sarkanā armija. Padomju varas laikā Jelgavā apcietināja daudz izglītoto sabiedrības locekļu, lielākā daļa no tiem bija vācbaltieši. No šiem ieslodzītajiem Jelgavas cietuma pagalmā tika nošauti apmēram 100 cilvēku. 17. martā, dienu pirms varas zaudēšanas, lielinieki visus cietuma ieslodzītos, ap 300 cilvēku, aizdzina ar kājām uz Rīgu. Ap 80 no viņiem gāja bojā ceļā, liela daļa atlikušo tika nošauti Rīgā, tādēļ šis notikums vācbaltiešu vidū ieguva nosaukumu “Nāves gājiens” (Todesmarsch). 18. martā pilsētu no Tukuma puses pēkšņā uzbrukumā ieņēma landesvēra triecienvienība. Atriebjoties par atklājušos vardarbību tika nogalināti ievainotie sarkanarmieši Jelgavas stacijā, publikācijās tiek runāts par 500 upuriem.[1] Bermontiādes laikā Jelgavas pilī atradās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas galvenā mītne, kuru tā pirms atkāpšanās nodedzināja. Latvijas armija Jelgavu atbrīvoja 1919. gada 21. novembrī.

Mieram iestājoties, daudzu karā izpostīto uzņēmumu vietā sāka darboties jauni. Divdesmitajos gados pilsēta attīstījās labajā Lielupes pusē, Pārlielupē, kur 1925. gadā uzcēla pirmo Latvijas cukurfabriku un paredzēja vietu lidlaukam (tā vietā vēlāk uzcēla RAF ēkas). No neatkarības laikā uzceltajiem namiem jāmin Agrārbankas nams, slimnīca, pamatskola, Pasta un telegrāfa ēka, Jelgavas pils dienvidu korpuss, Latvijas kredītbanka, viesnīca Driksas krastā.

Okupācijas laikā (no 1940. gada līdz 1990. gadam)

Ielu kaujas Jalgavā 1944. gada augusta sākumā. Tālumā redzamas katoļu baznīcas torņa drupas.

Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija 1944. gada vasarā Baltkrievijā un Lietuvā sagrāva Vērmahta armiju grupu “Centrs” un 28. jūlijā no Šauļiem pavērsa uzbrukumu Jelgavas un Tukuma virzienā, lai ielenktu vācu armijas grupu “Ziemeļi”. Jelgavu pasludināja par “cietoksni”, tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija no 30. jūlija līdz 7. augustam ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās frontes zonā un tika gandrīz pilnīgi nopostīta.

Pēc kara beigām pilsētu vairāku desmitu gadu laikā pilnīgi pārbūvēja. 1975. gadā uz Jelgavu pārcēla autobūves rūpnīcu RAF. 1951. gadā atjaunoja Pētera akadēmijas ēku, kurā iekārtojās Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejs, 1969. gadā pabeidza Sv. Annas luterāņu baznīcas atjaunošanu, bet saglabājās Sv. Trīsvienības baznīcas torņa un Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāles drupas Jelgavas centrā.

Neatkarīgajā Latvijā (no 1990. gada)

1998. gadā pārtrauca darbību rūpnīca RAF. 2005. gadā autobusu ražošanas atsākšanai nodibināja akciju sabiedrību AMO Plant, kura darbojās līdz 2014. gadam. 2007. gadā Jelgavas cukurfabrika pārtrauca darbību un tika nojaukta. 2010. gadā bijušās Trīsvienības baznīcas tornī iekārtoja muzeju.

Svētes – Driksas Kanāls

Kurzemes hercogistes laikā XVI gadsimtā Jelgavas ziemeļrietumos tika izrakts kanāls, kas savienoja Svēti un Driksu. Tas apgādāja pilsētu ar ūdeni un kalpoja kā ūdens ceļš preču pārvadāšanai. Līdz XX gadsimtam kanāls bija aizsērējis, un trīsdesmito gadu beigās tika aizrakts.

Robežas

Jelgava līdz XX gadsimtam attīstījās tikai Lielupes kreisajā krastā. Kopš pilsētas tiesību piešķiršanas brīža tai piederēja liels lauku novads, kura robežas pirmo reizi tika noteiktas 1615. gadā. Robežu starp pilsētu un tās lauku novadu pirmo reizi kartē iezīmēja 1652. gadā. Ap šo laiku apkārt pilsētai tika uzbūvēti vaļņi, kuri arī apzīmē toreizējo pilsētas apbūvēto teritoriju. Vaļņus nopostīja jau pēc pusgadsimta, 1706 .gadā un pilnībā nojauca XIX gadsimta sākumā, tomēr to apveidi ir saglabājušies vēlākās Vaļņu (Valles) ielas nosaukumā.

Pēc Latvijas valsts izveidošanās 1921. gadā pirmo reizi pēc XVII gadsimta tika iezīmētas pilsētas robežas. Arī šoreiz Jelgavas austrumu robeža sakrita ar Driksas krastu. Tomēr tajā laikā jau bija nobriedusi nepieciešamība pilsētas robežas paplašināt. 1927. gada 11. jūnijā tika izsludināts likums “Par Jelgavas pilsētas administratīvām robežām”, pēc kura vairākas reizes palielinājās Jelgavas platība, un pirmo reizi pilsēta izpletās Pārlielupē.[2] Ar nelielām izmaiņām šādas robežas Jelgavai bija līdz 1949. gadam, kad tika piešķirtas jaunas pilsētas robežas, kuras pastāv līdz mūsu dienām.[3]

Jelgavas vēstures attēlu galerija

Ārējās saites

Atsauces

  1. ↑ Pārlēkt uz augšu uz:1,0 1,1 Karl-Otto Schlau, “Bolschewikenzeit in Mitau 9. Januar – 18. Marz 1919”, Verlag Harro v. Hirschheydt, 1999
  2. Pārlēkt uz augšu “Valdības Vēstnesis”, 1927. gada 11. jūnijs
  3. Pārlēkt uz augšu “senā Jelgava”, Rīga, Neputns, 2010

Driksa – Lielupes atteka Jelgavā

Laivu brauciens Driksas upē. Labajā pusē Jelgavas bāka pie kanāla starp Pasta un Pils salām. Aizmugurē kafejnīca - kuģis un Tējas namiņš aiz tā. Foto: Atis Luguzs, 2017.g. 23.sept.

Pils sala Jelgavā, Driksa (pa labi) kā Lielupes atteka.

Driksa jeb Driksna ir Lielupes atteka Jelgavas teritorijā, kas aptek Pasta salu un Pils salu, uz kuras atrodas Jelgavas pils. Upes garums ir 5,2 km, platums 150-500 m, tā ir savienota ar Lielupi 4 vietās – augštecē, lejtecē, kā arī augšpus autoceļa tilta un lejpus Jelgavas pilsētas. Attekas izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē.[1]

Driksa Jelgavas Vēsturē

Driksas kreisajā krastā 17. gadsimtā izveidojās Jelgavas vecpilsēta ar promenādi, ko agrāk sauca par Upes ielu (vācuBachstraße), tagad par Jāņa Čakstes bulvāri (1929—1948, no 1989). Driksas krastā atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas bagātāko muižnieku pilsētas nami, Mēdemu pils Upes ielā 9, Kurzemes bruņniecības nams Upes ielā 13 (vēlākā Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēka, 1922—1938), Annas pamatskola, sinagoga un citas ēkas, kas Otrā pasaules karā nopostītas.[2]

Projekta “Ielu infrastruktūras attīstība un Driksas upes krastmalas sakārtošana” ietvaros 2012. gadā pabeidza divu līmeņu promenādes un 152 metrus gara gājēju vanšu tilta jeb Mītavas tilta izbūvi pār Driksas upi uz Pasta salu. Jāņa Čakstes bulvāra rekonstrukcijas laikā veica arī pontona tilta izbūvi zem Driksas tilta un rekonstruēja Pasta salas tiltu pāri kanālam.[3]

Atsauces

Seni attēli

Pasta sala Jelgavā

Mītavas tilts uz Pasta salu Jelgavā. Gar tilta malu, gatavojoties Ledus festivālam, salikti apgaismes prožektori. Foto: Atis Luguzs, 2017.g. 7. feb.

Pasta sala (9 ha) ir brīvā laika pavadīšanas, izklaides un aktīvās atpūtas zona gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem. Lielupe un Driksa Jelgavā ir veidota par tūrisma un aktīvās atpūtas produktu.

No 2011. gada decmbra līdz 2014. gada beigām Pasta salā ir veikta apjomīga rekonstrukcija, kā rezultātā Pasta sala ir labiekārtota, izveidojot nepieciešamo infrastruktūru – gājēju un velo celiņus, soliņus, apgaismojumu, tualetes, pasākumu norises laukumus, bērnu rotaļu laukumu, apstādījumus, kā arī sakārtoti Lielupes un Driksas krasti.

Pasta salā notiek tradicionālie kultūras pasākumi – Smilšu skulptūru, Ledus skulptūru festivāli, kā arī dažādi koncerti

Latvijas 2014. gada balva nominācijā “Publiskā ārtelpa”

Pasta salas labiekārtojums ir atzīts par labāko konkursa “Latvijas būvniecības gada balva 2014” nominācijā “Publiskā ārtelpa”.

Balvu svinīgā ceremonijā šonedēļ Mazajā ģildē saņēma Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, projekta autori – Vents Grietēns un Diāna Zalāne, kā arī būvdarbu veicēja – SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” – pārstāvji Dace Loca un Gusts Kaļiņins.

Pasta sala apmeklētājiem tika atvērta 2014.gada novembrī. Deviņus hektārus plašā salas teritorija ir pilsētas pasākumu, atpūtas un sabiedrisko aktivitāšu vieta. Salā šogad jau notika Starptautiskais ledus skulptūru festivāls, bet maijā mākslinieki veidos smilšu skulptūras.

Lai pasargātu salu no plūdu draudiem, tajā ir uzbērti 120 000 kubikmetri grunts. Ar 2000 kubikmetriem laukakmeņu un stiepļu pinumiem – gabioniem – ir nostiprināti salas krasti, tā novēršot to izskalošanu. Iztīrīta upes gultne 6000 kubikmetru apjomā. Pludmalei ievesti 5000 kubikmetru smilts.

Pasta salā ir izveidota nepieciešamā infrastruktūra – gājēju un velo celiņi 2,8 kilometru garumā, dabas takas, soliņi, apgaismojums, amfiteātris, pasākumu norises laukumi, vides izpratni veicinoši bērnu rotaļu laukumi un iekārtoti dekoratīvie apstādījumi.

Pasta salas pilnveidošana turpināsies, izvietojot jaunas bērnu rotaļu atrakcijas, āra trenažierus un citu aprīkojumu. Pasta sala ir noslēdzošā daļa pilsētas centrālās daļas izveidē kopā ar Lielupes labā krasta promenādi ar pludmali, rekonstruēto Čakstes bulvāri, Driksas promenādi un Mītavas tiltu.

Jelgavas Pasta salas saules pulkstenis

2015.gada novembrī Jelgavas Rotary klubs pilsētai uzdāvināja saules pulksteni. Tas ir novietots pašā pilsētas centrā – uz Pasta salas. Pulkstenis veidots no bronzas, un novietots uz laukakmens. Pulkstenis attēlo Rotary kluba simboliku – zobratu.

Projekta autore ir arhitekte, LLU Arhitektūras un būvniecības katedras profesore dr. arch. Aija Ziemeļniece par pulksteņa izveidi raksta:

2015.gads mūsu pilsētai aizritēja 750.jubilejas gada zīmē. Tās ietvaros – kā skaista dāvana mūsu pilsētai, tika labiekārtota Pasta sala, kas kalpo kā zaļā rekreatīvā pilsēttelpa, kurā tiek rīkoti vērienigi pasākumi_ – Ledus un Smilšu skulptūru festivāli, koncerti, sports, ziemā slidošana, laivu regates sacensības utt.
Pasta salai piemīt publiskas telpas raksturs, kas kas nes līdzi kultūras un mākslas sintēzes elementus. Šajā sakarībā Lielupes krastā noliktais Saules pulkstenis jeb mēs sakam-Saules akmens, reizē spēlē kā “laika upes” simbolika, kas atpoguļo laika ritumu pilsētai.
Nu jau 750 gadus…
Akmens ar saules pulksteni atrodas upes malā, un no šī punkta ir redzama pils, pilsētas panorāma, upes plūdums un tās krastu līnija.
Minētais atspoguļojas pulksteņa idejiski mākslinieciskajā tēlā – 4 debess puses, 4 svarīgi gada skaitļi mūsu pilsētas vēsturē, 4 kultūrvēsturiskās vietas, kas veido pilsētas robežlīniju gadsimtu skrējienā, un pāri visam vienojošais Lielupes tecējums dienvidu-ziemeļu virzienā uz jūru. Pulkstenis vieno dabas dotās, cilvēku radītās un Dieva dāvātās vērtības, kas ir glabājamas un pieminamas mūsu pilsētas attīstībā.
Par cik man ir tas gods strādāt kā arhitektei un ikdienā darboties universitātē studiju programmā pie ainavu arhitektūras studentiem, tad tā reizē ir manas ieceres dāvana pilsētai.

Jelgavas pils

Jelgavas Pils Jelgavā Pils salā starp Lielupi un Driksu. Skats no Pārlielupes, saulainā 2016. gada 11. maija rītā. Foto: Atis Luguzs
Jelgavas pils no tilta pār Lielupi 2016. gada 29. novembrī. Foto: Atis Luguzs
Jelgavas pils no tilta pār Lielupi 2016. gada 29. novembrī. Foto: Atis Luguzs

Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā. Atrodas uz salas starp Lielupi un tās atteku DriksuArhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700—1771) celtā pils ir viena no nedaudzajām Kurzemes un Zemgales hercogistes (1562—1795) galvaspilsētas ēkām, kas atjaunota sākotnējā izskatā pēc Jelgavas sagraušanas 1944. gada vasaras kaujās Otrā pasaules kara laikā.

Jelgavas Pils vēsture

Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras).

Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva).

Vecā Jelgavas pils

Pirmā Jelgavas pils bija Livonijas ordeņa Jelgavas komtura koka pils, kas 1265. gadā tika uzcelta uz Garās salas Lielupē. Vecā pils bija krietni mazāka par tagadējo un bija izvietota mūsdienu pils pagalma vietā. Tās platums bijis 30 metru un garums 35—36 metri, katrā stūrī atradies sargtornis. Pils bija viegli sasniedzama no Rīgas pa Lielupes ūdensceļu. Tās celšanai bija divi iemesli — būt par atbalsta punktu tālākai zemgaļu pakļaušanai un neļaut zemgaļiem izmantot Mežotnes ostu.[1] 1345. gada ziemā Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds kopā ar savu brāli Ķē—stuti iebruka Zemgalē un viņu vadītais karaspēks aplenca Jelgavas pili. Pils aplenkuma laikā leiši koka pili nodedzināja kopā ar 7 ordeņa brāļiem un 600 zemgaļiem, izglābās vienīgi divi ordeņa brāļi, viens priesteris un 16 zemgaļi. 14. gadsimta 2. ceturksnī koka pils vietā tika uzbūvēta mūra pils. Zināms, ka 1451. gadā pilī bijuši 10 lielgabali un 5 svina ložu šautenes, zirgs un bruņas bija tikai komturam.

Hercogs Gothards par savu rezidenci izvēlējās Rīgas pili, tomēr drīz vien izlēma veidot jaunu pārvaldes centru Jelgavā, kas bija iepriekšējam varas centram Rīgai tuvākā jaunās hercogistes pils stratēģiski izdevīgā vietā pie Lielupes ūdensceļa. 1622. gada novembrī Poļu—zviedru kara laikā Jelgavas pilī tika noslēgts Jelgavas pamiers, pils cieta karadarbībā 1621., 1622. un 1625. gadā. 1658. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā Jelgavas pili ieņēma un izpostīja zviedru karavīri, kas saņēma gūstā hercogu Jēkabu un līdz 1660. gadam viņš atradās gūstā Ingrijā. Tika konfiscēts hercoga arhīvs, kuru zviedriem vēlāk atņēma krievi. Kara laikā Jelgavas pils bija tā nopostīta, ka hercoga sēdeklis tika īslaicīgi pārcelts uz Grobiņas pili1718.—1722. gadā hercogienei Annai tika uzcelta jauna pils tagadējās Academia Petrina ēkas vietā un vecā viduslaiku pils palika neapdzīvota. Veco ordeņa pili uzspridzināja 1738. gadā, kad ar Ernsta Johana Bīrona pavēli sāka celt mūsdienās redzamo Jelgavas pili.

Jaunās pils būve (1738—1772)

Pašreizējās pils vēsture aizsākās 1738. gadā, kad pēc Ketleru dinastijas pēdējā hercoga Ferdinanda nāves par jauno Kurzemes — Zemgales valdnieku ievēlēja Ernestu Johanu Bīronu (1690—1772) — Krievijas ķeizarienes Annas Ivanovnas favorītu. Lai pasvītrotu hercogu dinastijas maiņu Kurzemē, Ernests Johans nolēma jauno rezidences pili būvēt iepriekšējās hercogu rezidences — 14. gadsimtā celtās Livonijas ordeņa pils vietā. Veco Jelgavas pili tā paša gada rudenī uzspridzināja un nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunceļamajai pilij.

1738. gada 14. jūnijā tika likts jaunās pils pamatakmens un uzsākti būvdarbi. Pils celtniecība norisinājās divos posmos: 1738.—1740. gadam un 1763.—1772. gadam 1740. gada rudenī visi trīs pils korpusi bija uzmūrēti un centrālajiem jau uzsākti iekštelpu apdares darbi. Pārtraukums pils būvdarbos iestājās pēc hercoga Ernesta Johana aresta 1740. g. 20. novembrī Pēterburgā un tam sekojošās trimdas. No Jelgavas uz Pēterburgu aizveda hercogam konfiscētos būvmateriālus, apdares materiālus, krāsnis, logus un daudzus citus priekšmetus, kurus Rastrelli izmantoja Pēterburgā, piļu celtniecībā.

Pēc hercoga restitūcijas 1762. gadā varēja uzsākt pils atjaunošanu un būvdarbu pabeigšanu. 1764. gada pavasarī finansiālās grūtības un darba spēka trūkums bija par pamatu tam, ka tikai 1772. gada 8. decembrī hercogs Ernsts Johans varēja pārcelties dzīvot savā jaunajā rezidencē, bet pils iekšējā apdare turpinājās vēl ilgi pēc tam. 1788. gadā nodega pils Ziemeļu korpuss un puse no centrālā korpusa.

Francijas karaļa rezidence (1798—1800, 1804—1807)

Jelgavas pils interjers pirms II Pasaules kara.

1798. gada martā pēc Krievijas imperatora lūguma Jelgavas pilī apmetās Francijas karalis Ludviķis XVIII ar galmu, bet, mainoties politiskajai situācijai, 1800. gada beigās franču emigranti bija spiesti Krieviju atstāt. Otro reizi Francijas karalis inkognito kā Lilles grāfs uzturējās pilī no 1804. gada beigām līdz 1807. gada rudenim. 1805. gadā Ziemeļu korpuss izdega atkārtoti.

Kurzemes gubernatora rezidence (1795—1798, 1807—1915)

Jelgavas pils līdz 1915. gadam.

1795. gadā Kurzemes un Zemgales hercogiste tika inkorporēta Krievijas Impērijas teritorijā kā Kurzemes guberņa. Pilī izveidoja gubernatora rezidenci un izvietoja guberņas administratīvās iestādes. 1812. gadā pilī īslaicīgi iekārtojās Napoleonam pakļautās Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogistes valdība ar grāfu Mēdemu priekšgalā. Pēc kara pilī atkal iekārtojās Kurzemes gubernators. 1816. gadā atkal izdega Ziemeļu korpuss. Līdz pat 1915. gadam pilī izvietojās guberņas administratīvais centrs.

Lauksaimniecības akadēmija (no 1937. gada)

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada novembrī pili pilnīgi nodedzināja Bermonta-Avalova vadītās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas karavīri. Pēc kara beigām nopostītā pils nonāca Latvijas valsts īpašumā. 1936. gada 26. jūlijā Ministru Kabinets pieņēma lēmumu Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāti pārcelt uz īpaši šim mērķim atjaunoto Viestura piemiņas pili, izveidojot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju.

Lauksaimniecības akadēmijas laboratorijas vajadzībām 1937. gadā lika pamatus jaunajam pils rietumu spārnam. Brīvo atvērumu pret pilsētu aizbūvēja ar divstāvu korpusu pēc profesora Eižena Laubes projekta, tādējādi pili noslēdzot ciešā četrstūra blokā. 1937. gada 5. septembrī Jelgavā Zemgales izstādes laikā notika 3. Pļaujas svētki, kuros Valsts prezidents Kārlis Ulmanis pili nodēvēja par Viestura piemiņas pili.

Otrā pasaules kara kauju laikā no 1944. gada jūlija līdz oktobrim pili pilnīgi sagrāva. Pils atjaunošanas darbi tika pabeigti 1961. gadā, pēc pārbūves redzams tikai pils ārējais apveids. Tagad pilī izvietota Latvijas Lauksaimniecības universitātes administrācija un trīs no deviņām tās fakultātēm (Informācijas tehnoloģijuLauksaimniecības un daļēji Pārtikas tehnoloģijas)

Hercogu kapenes

Kurzemes hercogu sarkofāgi

Jau 1740. gadā pils cokolstāvā iekārtoja atsevišķas telpas hercogu kapeņu vajadzībām un uz tām pārvietoja mirušo valdnieku sarkofāgus no iepriekšējās, 1583. gada celtās un 1738. gadā nojauktās baznīciņas pagraba velves. 1820. gadā kapenes ierīkoja Dienvidaustrumu skvēra cokolstāvā, kur tās atrodas arī šodien.

Pavisam kapenēs apbedīti 24 Ketleru un 6 Bīronu dzimtas pārstāvji. Apbedījumi 21 metāla sarkofāgā un 9 koka zārkos attiecas uz laika posmu no 1569. gada līdz 1791. gadam. 1973. gadā Rundāles pils muzejs uzsāka kapeņu inventarizāciju un restaurāciju, bet kopš 1992. gada vasaras tās atvērtas apmeklētājiem.

Atsauces

  1. Pārlēkt uz augšu Indriķis Šterns, “Latvijas vēsture 1180—1290 Krusta kari”, Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002

Skatīt arī

Ārējās saites

Lielupe – Zemgales lielākā upe

Lielupe
Lielupe Jelgavā, skats no Pārlielupes uz Jelgavas Pili un jahtklubu. Foto: Atis Luguzs, 2016.g. 11.maijs.
Lielupe Jelgavā, skats no Pārlielupes uz Jelgavas Pili un jahtklubu. Foto: Atis Luguzs, 2016.g. 11.maijs.
Mūsa, Mēmele, Lielupe un Babītes ezers.

MūsaMēmele, Lielupe un Babītes ezers.

Izteka pie Bauskas
56°24′10″N 24°9′25″E
Satekupes MūsaMēmele
56°24′10″N 24°9′25″E
Ieteka Rīgas jūras līcisDaugava (caur Buļļupi)
57°0′34″N 23°55′57″EKoordinātas57°0′34″N 23°55′57″E (karte)
Baseina valstis Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Lietuva Lietuva
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 119 km
Kritums 10.8 m
Vidējā caurtece 106 m³/s
Gada notece 3,54 km³
Baseina platība 17 600 km² (Latvijā 8800 km²)
Galvenās pietekas SvēteIecava
 Lielupe Vikikrātuvē

Lielupe sateces baseins

Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).

Upes dziļums augštecē ir apmēram 1 m, lejpus Jelgavas— 8-12 m, lejtecē — 15-20 m. Lielupe ir tikai 119 km gara, toties tai ir 250 pieteku. Jelgavas pilsētas teritorijā tās atteka Driksa iekļauj Pilssalu.

Lielupei ir ļoti mazs kritums — 10,8 m (0,1 m/km), it sevišķi lejtecē, kur tā kļūst daudz platāka un dziļāka. Vidējais caurplūdums grīvā ir 106 m³/s (maksimālais 1380 m³/s, minimālais 10,6 m³/s). Lielupei ir ļoti mazs kritums, it sevišķi lejtecē, kur tā kļūst daudz platāka un dziļāka. Krasti gandrīz visur aizauguši.

Lielupes raksturojums

Lielupe sākas pie Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, bet ietek Baltijas jūras Rīgas līcī starp Jūrmalas un Rīgas pilsētu.

No Bauskas līdz Mežotnes pilskalnam Lielupe plūst pa senleju, kas veidojusies dolomītos. Ūdenstūristiem Lielupe būs interesantāka augšdaļas posmā, kur krasti stāvāki un pie mazāka ūdens jūtamas krāces (kādus 27 km garš posms no Bauskas līdz Emburgai).

Lielupes attēlu galerija

Lejpus Mežotnes ieleja paplašinās, upe lēni plūst pa plašu ieleju Zemgales līdzenumā un Piejūras zemienē. Pavasarī, veidojoties ledus sastrēgumiem, Lielupe agrāk mēdza iziet no krastiem, applūdinot lauksaimniecības zemes. Intensīvu nokrišņu dēļ plūdi bija iespējami arī vasarā. Tie radīja lielus zaudējumus zemnieku saimniecībām. Lai samazinātu plūdu apmērus, daudzviet gar Lielupi un tās pietekām tika izveidoti aizsargdambji.

Lielupes kilometrāža

Km līdz grīvai Augstums virs jūras līmeņa Kritums m/km Krasta orientieri – upju pietekas, tilti, klintis, pilskalni, pilis
118 11.0 1.4 Mēmeles un Mūsas sateka
115 6.9 0.8 brasls, kreis. kr. – Saulaine (Kaucminde)
113 5.4 0.3 labajā krastā – Jumpravas klintis, muižas parks, Mākslīgās pilsdrupas
108 3.7 0.2 labajā krastā – Mežotnes pils, kreisajā krastā – Mežotnes pilskalns
101 2.4 0.2 Grāvendāles kanāls
95 1.0 0.1 kreisā krasta pieteka – Īslīce. Labajā krastā Salgales baznīcas drupas.
89 0.4 0.0 Staļģenes tilts.
86.5 .. .. Labajā krastā Jāņa Čakstes memoriālais muzejs “Auči”
83 0.3 0.0 labā krasta pieteka – Garoze (Velnagrāvis)
80 kreisā krasta pieteka – Svitene
76 0.2 0.0 kreisā krasta pieteka – Sesava
71 kreisā krasta pieteka – Vircava
70 0.2 0.0 Jelgavas dzelzceļa tilts, kreisā krasta pieteka Platone
68 Jelgavas tilts
64 0.2 0.0 labā krasta pieteka Iecava
59 kreisā krasta pieteka – Svēte
55 0.2 0.0 labajā krastā – Valgundes c.
45 kreisā krasta pieteka – Bērze
42 0.2 0.0 Kalnciema tilts
33 labajā kr. atteka uz Babītes ezeru – Gāte
28 kreis. kr. – Sloka, atteka uz Slokas ez.
22 0.2 0.0 kreisajā krastā – Valteri
14 kreisajā krastā – Dubulti
10 labajā kr. jaunais kanāls no Babītes ez.
7 0.1 0.0 Jūrmalas šosejas tilts
6 Jūrmalas dzelzceļa tilts
1 labajā krastā  – Lielā kāpa, Buļļupe
0 0.0 0.0 ieteka Rīgas jūras līcī
Vairāk info: Copeslapa.lv

Lielākās pietekas Lielupei

Lielupes kreisā krasta pietekas

Lielupes labā krasta pietekas

Upju transports Lielupē

Lielupes dziļums uz leju no Jelgavas ir no 5 līdz 15 m. Tas paver iespēju kuģu transportam no Rīgas un Jūrmalas līdz Jelgavai, kas bija galvenais smago kravu transporta veids līdz pat Rīgas—Jelgavas dzelzceļa izbūvei 19. gadsimta beigās. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā pa upi notika intensīva baržu satiksme no mālu ieguves karjeriem Lielupes un Iecavas krastos uz ķieģeļu fabrikām Lielupes krastos un Rīgā. Upes izmantošanu kuģniecībā, jahtu tūrismā un sportā traucē smilts saneši, kas uzkrājas Lielupes grīvā.

Lielupe vēsturē

Lielupes pasažieru kuģītis pie Valgundes muižas (20. gadsimta sākums).

Pirmo reizi vēsturiskajos tekstos Lielupe pieminēta Indriķa hronikas XXIII nodaļā sakarā ar 1219. gadā notikušo zemgaļu vecākā Viestarda uzbrukumu Mežotnes pilskalnam. Hronikas vecākajā variantā (t.s. Zamoisku kodeksā) upe, pa kuru krustneši devās palīgā mežotniešiem, tika dēvēta par Missa. 15.—17. gadsimtos Indriķa hronikas norakstos šīs upes nosaukums bija kļuvis par Mussa, tāpēc tulkotāji J. G. Arnts un A. Hanzens nešaubījās, ka apraksts attiecas uz Lielupi, jo pēdējā rodas, Mūsai saplūstot ar Mēmeli. Lielupes vāciskais nosaukums Semgaller – Aa bija vēlākajos gadsimtos radies upes platākās daļas nosaukums lejpus no Bauskas pils, kura vietā latvieši lietoja mūsdienu nosaukumu “Lielupe”.

Pēc Indriķa hronikas senākā varianta atklāšanas 19. gadsimta vidū, kur Mussa vietā bija Missa, daļa autoru (Pabst 1867; Arndt 1874) par šo upi sāka uzlūkot nevis Lielupi, bet Misu. Vēlāk rūpīga hidronīmu analīze neradīja šaubas, ka hronikā ir domāta Lielupe, ko augšgalā lietuvieši (seno zemgaļu ietekmē) vēl arvien sauca par Mūšu. [1]

Savukārt 1254. gada Upmales dalīšanas līgumā Lielupe saukta par aque, que dicitur Semegallera — upi, ko sauc par Semegallera — no vācuSemigaller Aa. No teksta noprotams, ka arī Mūsas upi toreiz dēvēja šajā pašā vārdā.[2]

1413. gadā Žilbērs de Lanuā, ceļodams uz Rīgu cauri Kurzemei, sauca Lielupi par Camegalzaru (no vācuSemigaller Aa): “divas jūdzes atstatumā no Rīgas es cēlos pāri platai upei, ko sauc par Tzamegaelzara, un nonācu Rīgā.”[3] Līdz pat 1697. gadam Lielupe ietecēja Daugavā, bet kādas stipras vētras laikā Lielupe pie tagadējās Bolderājas pārrāva kāpas un pa tagad aizsērējušo Ziemeļupes līča turpinājumu ietecēja tieši Rīgas jūras līcī.

1755. gadā Lielupe izlauzās uz jūru tagadējā ietekas vietā. Senākā Lielupes lejas daļa līdz tās agrākajai ietekai Daugavā tiek saukta par Buļļupi, kas, iespējams, ir viens no Lielupes lejteces senajiem nosaukumiem.

Zivis Lielupē

Lielupē mīt plauži, līdakas, raudas, asari, zandarti, līņi, salates, vimbas, zuši. Sevišķi liela makšķernieku rosība vērojama pavasarī vimbu laikā.

Atsauces

Ārējās saites

Jelgava – Zemgales lielākā pilsēta

Skats no Tējas namiņa uz Sv. Trīsvienības baznīcas torni Jelgavā. Kafejnīca - kuģis apakšā.
Jelgava
Republikas pilsēta
Jelgavas centrālā daļa

Jelgavas centrālā daļa
Karogs: Jelgava
Karogs
Ģerbonis: Jelgava
Ģerbonis

Jelgava (Latvija)

Jelgava
Jelgava
Koordinātas: 56°38′54″N 23°42′50″EKoordinātas56°38′54″N 23°42′50″E (karte)
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsētas tiesības kopš 1573. gada
Citi
nosaukumi
vācuMitau
poļuMitawa
lietuviešuMintauja
krievuМитава
Administrācija
 • Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš(LZS)
Platība[1]
 • Kopējā 60,1 km2
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[2]
 • kopā 61 623
 • blīvums 1 025,3/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-30(01-18)
Mājaslapa www.jelgava.lv
 Jelgava Vikikrātuvē
Jelgavas Dome no LIelās ielas. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 10. feb.
Jelgavas Dome no LIelās ielas. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 10. feb.
Gājēju pāreja Jelgavā pie autoostas. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 10. feb.
Gājēju pāreja Jelgavā pie autoostas. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 10. feb.
Gājēju - Driksas iela Jelgavā ziemā. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 10. feb.
Gājēju – Driksas iela Jelgavā ziemā. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 10. feb.

Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas. 13. gadsimta vidū Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Mandernas pavēlēja celt krustnešu pili uz salas starp Driksu un Lielupi (Upmales zemē), lai izveidotu krusta karotāju atbalsta punktu cīņai ar nepakļāvīgajām zemgaļu ciltīm. Pils uzcelšana 1265. gadā tiek uzskatīta par Jelgavas sākumu. Pilsētas tiesības ieguva 1573. gadā un ilgu laiku bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas galvaspilsēta. Otrā pasaules kara laikā stipri nopostīta — gāja bojā gandrīz visa vēsturiskā apbūve. 2016. gada 1. janvārī Jelgavā bija 61 623 iedzīvotāji.[2]

Jelgavas nosaukuma izcelšanās

Vēsturiskais Jelgavas nosaukums ir Mītava (vācuMitau). Tas ir latviskas izcelsmes vārds, kas apzīmē mīšanas jeb maiņas vietu. No 17. gadsimta latviešu valodā pilsētas nosaukums ir “Jelgava”.

Nosaukums “Jelgava” visbiežāk tiek saistīts ar jēdzienu “pilsēta”. Pēc senākiem valodnieku uzskatiem (ieskaitot Jāni Endzelīnu) Jelgavas nosaukums cēlies no lībiešu valodas vārda jālgab, kas apzīmē pilsētu. Mūsdienu valodnieki atzīst, ka vārds jālgab lībiešu valodā radies no latviešu valodas vārda “jelgava”. Pēc biežāk paustā viedokļa “jelgava” apzīmēja nocietinātu, grūti pieejamu vietu, pretstatā jēdzienam “pilsēta”, kas apzīmējis lielu, atklātu apdzīvotu vietu. Ar “jelgavu” saistīti arī citi vietvārdi Latvijā — Jelgavas kalns (Turaidā, Kalncempjos), Jalgavas kalns (Sēlpilī), Jelgavkalns (Rencēnos), Jelgavkrasti (Liepupē),[3] kā arī Jaunjelgava.

Jelgavas ģerbonis

Jelgava savu ģerboni ieguva vienlaicīgi ar pilsētas tiesībām 1573. gadā, tajā bija attēlots alnis. 1579. gadā ģerbonis tiek papildināts ar Polijas karaļa Stefana Batorija ģerboni. 1925. gada aprakstā ģerboņa dzīvnieks ir nosaukts par briedi, uz tā kakla ir vairodziņš ar Latvijas mazo ģerboni. Padomju laikā Latvijas mazā vairodziņa vietā ģerboņa apakšējā daļā bija novietots viļņota josla, kā Latvijas PSR karogā. 2002. gada 11. jūlija Heraldikas komisija izmainīja Jelgavas ģerboņa aprakstu: “Purpura laukā aļņa galva dabiskā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm)”.[4]

Jelgavas vēsture

Pamatraksts: Jelgavas vēsture

Skats pāri Lielupei uz Jelgavas pili un pilsētu (J.L. Radecka akvarelis, 1840).

Jelgavas panorāma vācu okupācijas laikā (1915-1918) pāri Lielupei un Driksai. Redzami (no kreisās) pareizticīgo baznīcassinagogas, luterāņu baznīcas, Jelgavas ģimnāzijas un katoļu baznīcas torņi.

Jelgava ir izveidojusies 13. gadsimtā ap krustnešu būvēto pili ar nosaukumu Mītava. Pilsētas tiesības Jelgavai ir no 1573. gada. No 1578. līdz 1795. gadam Jelgavas pils bija Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidences vieta. 1775. gadā Jelgavā nodibināja akadēmisko ģimnāziju jeb “Pētera akadēmiju” (Academia Petrina). Pēc Kurzemes hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā 1795. gadā Jelgava kļuva par Kurzemes guberņas administratīvo centru. 1812. gada kara laikā Jelgavu okupēja Napoleona armija. Pēc kara beigām Jelgava izveidojās par lielu satiksmes mezglu pie Krievijas impērijas rietumu robežas. Pāri purviem un mežiem cauri Olainei izbūvēja lielceļu Rīga-Jelgava (1837), kas sazarojās lielceļos Jelgava-Tērvete (1837), Jelgava-Šauļi (1839) un Jelgava-Dobele (1849). Uz Rīgu regulāri sāka kursēt diližans un Lielupes upju tvaikonis. 1868. gadā atklāja Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, ko tālāk izbūvēja līdz Mažeiķiem (1873), notika pilsētas industrializācija. 1895. gadā Jelgavā advokāta J. Čakstes vadībā notika IV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. 1904. gadā pabeidza būvēt dzelzceļa līniju Krustpils-Jelgava-Tukums-Ventspils.

Bermontiādes laikā Jelgavas pilī atradās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas galvenā mītne, kuru tā pirms atkāpšanās nodedzināja. Latvijas armija Jelgavu atbrīvoja 1919. gada 21. novembrī. Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija 1944. gada 28. jūlijā no Šauļiem pavērsa uzbrukumu Jelgavas un Tukuma virzienā, lai ielenktu vācu armijas grupu “Ziemeļi”. Vācu armija Jelgavu pasludināja par “cietoksni”, tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija no 30. jūlija līdz 7. augustam ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās frontes zonā un tika gandrīz pilnīgi nopostīta. Pēc kara beigām pilsētu vairāku desmitu gadu laikā pilnīgi pārbūvēja.

Jelgavas iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Jelgavā

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2016. gada 1. janvārī pilsētā bija 61 623 iedzīvotāji.[2]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.
1450 ap 1000
1642 ap 3000
1757 9 948
1897 35 131
1914 45 700
1925 28 321
1935 34 099
1943 30 809
1945 15 800
1959 36 270
1979 67 333
1989 74 105
1997 70 962
2007 66 051
2010 65 106
2012 63 534
2014 62 572

Jelgavas etniskais sastāvs

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jelgavā 2015. gadā[5]
Latvieši (33 928)
59.3%
Krievi (15 239)
26.6%
Baltkrievi (3176)
5.5%
Ukraiņi (1404)
2.4%
Poļi (1058)
1.9%
Romi (452)
0.8%
Lietuvieši (792)
1.4%
Cita tautība (1131)
2.1%

Ievērojami cilvēki Jelgavā

Jelgavā dzimuši:

Jelgavas sadraudzības pilsētas

Jelgavai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:[6]

Kultūra Jelgavā

Ledus skulptūru festivāls Jelgavā - Ledus briedis. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 10. feb.
Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Ledus briedis. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 10. feb.

Jelgavā regulāri notiek starptautisks Ledus skulptūru festivāls, Studentu folkfestivāls, Lieldienu pastaiga, Latvijas Stādu dienas, Uzņēmēju dienas, Jelgavas pilsētas svētki, Vasaras saulgrieži Jelgavā, zāļu tirgus, Starptautiskā kaķu izstāde “Jelgavas Kaķis”, Sporta diena, Starptautiskais Smilšu skulptūru festivālsVispārējie Latvijas Piena, Maizes un Medus svētki un Piena paku laivu regate, Mācību gada sākums, Metāla svētki, Azemitologa svētki, Rudens gadatirgus “Miķeļdienu gaidot”, Latvijas Amatierteātru festivāls “No aktiera nāk joki”, Studentu dienas, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinības, Gada nogales svētki.

Sv. Trīsvienības baznīcas tornis Jelgavā. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 7. feb.
Sv. Trīsvienības baznīcas tornis Jelgavā. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 7. feb.

Pilsētā darbojas šādi muzejiĢederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs, vēstures ekspozīcijas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes muzejs, Rundāles pils muzeja ekspozīcija Jelgavas pilī “Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes”, Latvijas dzelzceļa muzeja Jelgavas ekspozīcija, psihiatriskās slimnīcas “Ģintermuiža” muzejs, Ugunsdzēsības ekspozīcija. Bibliotēkas: Jelgavas Zinātniskā bibliotēka (Akadēmijas ielā 26), bibliotēka “Pārlielupe” (Loka maģistrāle 17), Miezītes bibliotēka (Dobeles šoseja 100), bērnu bibliotēka “Zinītis” (Lielā iela 15).

Jelgavas pils. Atjaunotais pils spārns ar balkonu. Pagrabstāvs un skursteņi vēl gaida savu kārtu :) Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 10. feb.
Jelgavas pils. Atjaunotais pils spārns ar balkonu. Pagrabstāvs un skursteņi vēl gaida savu kārtu 🙂 Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 10. feb.

Apskatāmi sekojoši kultūrvēsturiski objekti: Jelgavas pils (Lielā iela 2), Akademia Petrina (Akadēmijas iela 10), Jelgavas vecpilsēta, Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis (Akadēmijas iela 1), Svētās Annas baznīca(Lielā iela 22a), Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāle (Katoļu iela 11), Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāle (Raiņa iela 5), Svētā Jāņa baznīca (Jāņa iela 1), Jelgavas baptistu baznīca (Mātera iela 54), Mīlestības aleja (Dobeles šosejas malā), “Villa Medem” (Uzvaras parka teritorijā), Valdekas pils (Rīgas iela 22), Jelgavas stacija (Stacijas iela 1).

Zaļās teritorijas un parki: Jelgavas pils parks, Stacijas parks, Raiņa parks, Hercoga Jēkaba laukums, Skvērs Mātera ielā, Alunāna parks, Svētbirze, Ozolpils parks, Valdekas parks, Ozolskvērs, Uzvaras parks, Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas parks, Lielupes palienes pļavas, Langervaldes mežs, Grēbnera parks, mežs pie RAF dzīvojamā masīva, mežs pie Jelgavas apvedceļa.

Sports Jelgavā

Jelgavā atrodas vairāki sporta kompleksi: Zemgales Olimpiskais centrs (Kronvalda ielā 24), kurā ietilpst sporta spēļu halle, vieglatlētikas stadions, futbola laukumi, pludmales volejbolsBMX trase, trenažieru zāle, kafejnīca. Sporta un atpūtas komplekss “Zemgale” (Rīgas ielā 11), tajā ietilpst hokeja laukumsslidošanaboulings, tenisa korti, viesnīca, konferenču zāle, sauna ar atpūtas telpu. Jelgavas Tenisa centrs (Lietuvas šosejā 68a) ar tenisa inventāra veikalu un nomu. Jelgavas pilsētas sporta nams (Raiņa ielā 6), ietilpst cīņas sports, grupu sporta spēļu treniņu nodarbības, aerobika. Jelgavas pilsētas sporta halle (Mātera ielā 44a) ar sporta spēļu, trenažieru un aerobikas zālēm. LLU sporta nams (Raiņa ielā 1) ar baseinu studentu sportam. Sporta komplekss “Rullītis” (Akas ceļā 1) tehniskajiem sporta veidiem.

Airēšanas sacensības Lielupē, Jelgavā 2016. gada 1. maijā. Foto: Atis Luguzs
Airēšanas sacensības Lielupē, Jelgavā 2016. gada 1. maijā. Foto: Atis Luguzs

Sporta servisa centrs (Raiņa ielā 6) sporta pasākumu organizēšanai. Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skola (Lapskalna ielā 18b), novirzieni: vieglatlētikafutbolsbasketbolssmaiļošana un kanoe airēšanadžudošahs. Jelgavas Specializētā peldēšanas skola (Raiņa ielā 1). Jelgavas Ledus sporta skola. Bendija klubs.[7]

Skatīt arī

Atsauces

  1. Pārlēkt uz augšu Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība “Zinātne”.  703. lpp.
  2. ↑ Pārlēkt uz augšu uz:2,0 2,1 2,2 «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  3. Pārlēkt uz augšu Konstantīns Karulis, “Latviešu etimoloģijas vārdnīca”, Rīga, Avots 2001, šķirklis “pilsēta”
  4. Pārlēkt uz augšu «Pilsētas ģerbonis». Jelgava.lv. Skatīts: 2012. gada 20. aprīlī.
  5. Pārlēkt uz augšu http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/?tablelist=true&rxid=992a0682-2c7d-4148-b242-7b48ff9fe0c2
  6. Pārlēkt uz augšu http://www.jelgava.lv/pilseta/par-jelgavu/fakti–statistika/index.php?cmd=get&cid=52223 pp. 32–34
  7. Pārlēkt uz augšu Bendijs — ātrākā spēle uz ledus

Ārējās saites

Jelgavas ziema saulainā rītā

Driksa Jelgavā, Saulains ziemas rīts ar apsnigušiem kokiem un krūmiem

Saulains un piesnidzis ziemas rīts Jelgavā, 2016. gada 29. novembrī. Kad pamostoties ārā pa logu ieraugi – jā tāda ainava ir reizi 10 gados.  Saule, bezvējš, piesnigušu koku atspulgi Lielupes un Driksas ūdenī. Jāņem tikai fotoaparāts jāskrien laukā bildēt. Citādi skaistums paspēs izkust, vējš atspulgus aizpūst. Saule pacelties pārāk augstu vai paslēpties aiz mākoņiem. Jelgavas ainavas: Bāka pie tējas namiņa. Mītavas tilts un Sv. Trīsvienības baznīcas tornis. Academia Petrina no Meža fakultātes parka. Pīlādži sniegā un Pasta salas krasts. Sniegs, saule un ziema 🙂

Trīsvienības baznīcas tornis Jelgavā

Skats no Tējas namiņa uz Sv. Trīsvienības baznīcas torni Jelgavā. Kafejnīca - kuģis apakšā.
Skats no Tējas namiņa uz Sv. Trīsvienības baznīcas torni Jelgavā. Apakšā Kafejnīca – kuģis. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 7. feb.

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu tornis ir apmeklētākais tūrisma objekts Jelgavā.

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcu sāka celt 1574.gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēles. Tā bija pirmā no jauna uzceltā luterāņu mūra baznīca Eiropā un lielākā baznīca Zemgalē. Pēc baznīcas nopostīšanas 1944.gadā tā vairs netika atjaunota, tomēr zvanu tornis savu vietu saglabāja. 2010.gada novembrī pēc vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu tornis atdzimis jaunā veidolā.


Atjaunotajam Tornim ir deviņi stāvi. Šeit izvietotas trīs mūsdienīgas un interaktīvas vēstures ekspozīcijas: “Zemgale – Latvijas prezidentu šūpulis”, “Jelgava un Sv. Trīsvienības baznīca laikmetu griežos” un “Tautastērps Zemgalē”.

9.stāvā iespējams apskatīt gleznu izstādi, bet no skatu laukuma, 37 metru augstumā, var vērot Jelgavas pilsētas panorāmu uz visām debespusēm.

Tornī atrodas arī franču restorāns „La Tour de Marie”, konferenču zāle un tūrisma informācijas centrs.

Sv. Trīsvienības baznīcas tornis Jelgavā. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 7. feb.
Sv. Trīsvienības baznīcas tornis Jelgavā. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 7. feb.

Īpašie piedāvājumi:

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis ir lieliska vieta oficiālu vai radošu pasākumu rīkošanai, pieejamas īpašas programmas dažādiem dzīves notikumiem:

  • kāzu dienā – iespēja salaulāties torņa skatu laukumā, sarīkot foto sesiju, nodejot pirmo valsi, sarīkot īpašu, kāzu tematikai pielāgotu radošo darbnīcu vai ekskursiju jaunlaulātajiem un viņu viesiem;
  • jubilejās un citās svinībās – iespēja sarīkot svinīgus vai izklaides pasākumus konferenču telpā, iespējams apvienot ar ekskursiju vai radošo darbnīcu;
  • korporatīvajiem pasākumiem – konferenču telpas semināriem, prezentācijām, izzinoši radošās nodarbības, lai kopā iemācītos ko jaunu un iepazītu latviešu tradīcijas;
  • ģimenēm ar bērniem – interaktīvās ekspozīcijas ir pielāgotas un interesantas dažāda vecuma bērniem, iespēja piedalīties izzinoši radošajās darbnīcās.

Darba laiki Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas Tornī šeit: >> http://visit.jelgava.lv

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca

Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca
Sv.Trisvienibas baznica.jpg

Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca 20. gadsimta sākumā

Svētās Trīsvienības baznīca (Latvija)

Svētās Trīsvienības baznīca
Svētās Trīsvienības baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Akadēmijas laukums 1JelgavaLatvija
Koordinātas 56°39′8.96″N 23°43′44.09″EKoordinātas56°39′8.96″N 23°43′44.09″E (karte)
Piederība konfesijai Luterāņi
Statuss Muzejs
Arhitektūras apraksts
Arhitekts Joriss Jorisons Frēze
Celtniecības beigas 1615

Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca bija senākais dievnams un senākā mūra ēka Jelgavā. Pēc sagraušanas Otrā pasaules kara laikā saglabājies vienīgi Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kurā ierīkots tūrisma informācijas centrs, vēstures ekspozīcijas,skatu laukums 9.stāvā un restorāns. Arheoloģisko izrakumu laikā torņa austrumu pusē atsegta daļa no sākotnējā baznīcas joma, izveidojot iedziļinātu priekšlaukumu, un atsegti oriģinālie baznīcas ārsienu mūri. Priekšlaukuma centrā atrodas akmens skulptūra — strūklaka “Trīsvienība” (tēlnieks Jānis Aivars Karlovs). Atrodas Akadēmijas ielā 1, Jelgavā.

Papildus informācijai

  • Sv. Trīsvienības baznīcas torņa buklets
  • O. Spārītis “Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa stāsts

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis Vēsturē

Zināms, ka Livonijas ordeņa valsts laikā 1522. gadā tagadējā Sv. Trīsvienības baznīcas torņa vietā atradusies neliela koka katoļu baznīca. Neilgi pēc tam, kad hercogs Gothards Ketlers izvēlējās Jelgavu par vienu no savām rezidencēm un piešķīra tai pilsētas tiesības, 1574. gadā viņš blakus vecajai baznīcai lika celt jaunu mūra baznīcu pilsētas luterāņu draudzei, par kura autoru tiek uzskatīts holandiešu būvmeistars Joriss Jorisons Frēze. Baznīcas pulkstenis un zvani tika izgatavoti 1575. gadā. Valsts sadalīšanas, Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) un iekšējo cīņu dēļ baznīcu pabeidza celt tikai Frīdriha Ketlera valdīšanas laikā un iesvētīja 1615. gada 25. maijā. Baznīcas altāri 1641. gadā dāvināja hercoga Frīdriha sieva Pomerānijas princese Elizabete Magdalēna. Hercoga Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā 1686.—1688. gadā pēc arhitekta Martina Knoha projekta uzbūvēja baznīcas torni, kas slējās 49,68 metru augstumā un bija augstākā celtne visā hercogistē. 1862. gadā arhitekta Emīla Strausa vadībā torni paaugstināja, tā augstums kopā ar apzeltīto krustu sasniedza 80,5 metrus un tā bija augstākā celtne pirmskara Jelgavā.

Pēc 1944. gada 27. jūlija PSRS aviācijas uzlidojuma Jelgavas Sv. Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca nodega un vairs netika atjaunota. 1954. gadā padomju armijas sapieri uzspridzināja baznīcas ēku, militārajām vajadzībām atstājot tikai torni. Izdegušais baznīcas tornis pilsētas centrā saglabājās visu PSRS okupācijas laiku.

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis kopš 1998. gada ir iekļauts Valsts Kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras piemineklis. 2004. gadā, torni pārsedza ar stikla jumtu. Pašreizējais torņa augstums ir 50,17 metri. Tornim ir saglabāta Martina Knoha veidotā forma.

Projekta “Reģiona nozīmes tūrisma un kultūrizglītības centra izveide Jelgavā” ietvaros 2009.—2010. gadā notika torņa rekonstrukcija, muzeja un sabiedrisko telpu izveide.

Jelgavas Trīsvienības baznīcas tornis no bijušās baznīcas ēkas puses 2013. gadā

Torņa interjers

Jelgavas panorāma ar Svētās Trīsvienības baznīcu no Driksas puses (pēc 1750).

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas iekšskats 20. gs. sākumā.

Atjaunotā Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa deviņos stāvos iekārtotas šādas telpas:

  • 1. stāvs. Tūrisma informācijas centrs ar biļešu kasi, suvenīru veikals;
  • 3. stāvs. Vēstures ekspozīcija “Zemgale — Latvijas prezidentu šūpulis”;
  • 4. stāvs. Vēstures ekspozīcija “Jelgava un Sv. Trīsvienības baznīca laikmeta griežos”. Izmantojot skārienjūtīgus monitorus, iespējams virtuāli aplūkot vēsturisko baznīcu gan no ārpuses, gan iekšpuses;
  • 5. stāvs. Vēstures ekspozīcija “Tautas tērps Zemgalē”;
  • 7. stāvs. Konferenču zāle;
  • 8. stāvs. Restorāns;
  • 9. stāvs. Izstāžu zāle un skatu laukums, no kura iespējams vērot Jelgavas pilsētas panorāmu uz visām debespusēm.

Ārējās saites