Embūtes kauja (1244)

Skats no Embūtes pilskalna ziemas saulrietā. Foto: Atis Luguzs, 2015.g. 15. feb.
Embūtes kauja
Daļa no Livonijas krusta kariem
Medieval Livonia 1260.svg
Kauja notika pie Embūtes pilskalna netālu no tagadējās Latvijas-Lietuvas robežas (kartē apzīmēta kā Kurzemes bīskapa teritorija).
Datums 1244. gads
Vieta Embūte
Iznākums Livonijas ordeņa uzvara
Karotāji
Lietuvas dižkunigaitija Livonijas ordenis
(Embūtes pils garnizons,
Kuldīgas komtura karadraudze un Kursasvasaļu karaspēks)
Komandieri
Mindaugs Berneks no Hārenes
Spēki
30 000 (pēc Atskaņu hronikas) 500 kuršu karavīri un 30 ordeņa bruņinieki
Zaudējumi
ap 1500 nogalināti nezināms skaits kuršu karavīru un četri bruņinieki

Embūtes kauja notika 1244. gadā pēc tam, kad Livonijas ordeņa Kuldīgas pils karadraudze 1243. gadā ieņēma Embūtes pilskalnu, kas atradās apmēram 50 km uz dienvidiem no Kuldīgas pie Ventas tirdzniecības ceļa uz Dienvidkursas zemēm. Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs savāca lielu karaspēku, kurā pēc hronikas ziņām ietilpa līdz 30 000 karavīru, un caur Žemaitiju un Dienvidkursu devās pret Embūtes pilskalnu. Kāds ziņotājs brīdināja Kuldīgas garnizonu par lietuviešu karaspēka tuvošanos, tādēļ viņi sapulcināja savus kuršu vasaļus un 30 ordeņa brāļu vienība bruņnieka Berneka no Hārenes vadībā kopā ar 500 vīru stipro kuršu karaspēku devās uz Embūti.

Pie Embūtes pils tie mežā ierīkoja slēpni un vēroja lietuviešu uzbrukumu pilij ar aplenkuma iekārtām. Kad lietuvieši bija iekarsuši kaujā, vācu un kuršu jātnieku karaspēks pēkšņi strauji devās uzbrukumā no aizmugures. Lietuvieši metās bēgt. Embūtes kaujā tie zaudēja vairāk kā 1500 kritušo. Livonijas ordenis esot zaudējis tikai četrus kritušos un nezināmu skaitu kuršu karotāju.

Piezīmes par Embūtes kaujas aprakstu

No apraksta nav skaidrs par kuru kalnu kā pilskalnu un pili Embūtes kaujā iet runa. Embūtē ir vairāki pauguri, kur varētu būt izvietoti nocietinājumi. Ļoti iespējams, ka tas nav tagadējais Embūtes pilskalns, jo ir pārāk mazs lielam cilvēku skaitam. Iespējams, tas ir kalns kur tagad atrodas Embūtes pilsdrupas. Varbūt kalns, kur ir baznīcas drupas. Pilskalnam līdzīga reljefa forma atrodas arī uz rietumiem no Baznīcas starp gravām nogāzē uz Krievu kalna pusi. Tāpat apšaubāms ir minētais lietuviešu karaspēka 30000 vīru skaits. Tajā laikā uzturēt tādu armiju nebūtu bijis iespējams. Jau 500 vīru lielā kuršu vienība visdrīzāk ir stipri pārspīlēts cipars. Tajā laikā armija bija  pārdesmit vīru liela laupītāju banda, kam negribējās strādāt un vieglāk bija aplaupīt kaimiņus. Livonijas ordenis vismaz ieviesa tajā visā kaut kādu kārtību.

piezīmēja Atis Luguzs

Embūtes kaujas apraksta iespaidā Rainis radījis traģēdiju “Indulis un Ārija” (1911).

Skatīt arī

Embūtes pilskalns

Embūtes pilskalns no Joda dambja puses. Foto: Atis Luguzs, 2015.g. 15. feb.
Embūtes pilskalns

Skats no Embūtes pilskalna 2015. gada 15. februāra ziemas saulrietā. Foto: Atis Luguzs
Skats no Embūtes pilskalna 2015. gada 15. februāra ziemas saulrietā. Foto: Atis Luguzs

Embūtes pilskalns (Latvija)

Embūtes pilskalns
Embūtes pilskalns
Citi nosaukumi Induļa pilskalns, Kuršu pilskalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Embūtes pagastsVaiņodes novadsLatvija
Koordinātas 56°30′38″N 21°49′15″E Koordinātas56°30′38″N 21°49′15″E (karte)
Veids Pilskalns
Oficiālais nosaukums: Embūtes pilskalns
Aizsardzības numurs 1322
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris

Embūtes pilskalns (arī Kuršu pilskalns jeb Induļa pilskalns) atrodas KurzemēVaiņodes novada Embūtes pagastā. Embūtes pilskalns atrodas 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, Lankas upītes labajā krastā. Pilskalns mūsdienās apaudzis ar kokiem un apkārtnē neizceļas. Tā apkārtne labiekārtota, uz pilskalna virsotni ved koka kāpnes. Kalna rietumu nogāzē tek avotiņš. Embūtē uz cita pakalna atrodas arī Embūtes pilsdrupas, kas ir paliekas no Embūtes viduslaiku pils un Embūtes muižas.

Pilskalna apraksts

Embūtes pilskalns ir vidēja lieluma pilskalns, kas ierīkots mitru pļavu ieskautā, 26 m augstā zemes ragā ar dabīgi stāvām nogāzēm. Plakumam noapaļota trijstūra forma, tas ir 60 m garš un līdz 50 m plats. Kalna plakums nocietināts ar 25 m garu un 3 m augstu valni, grāvi un vēl vienu tādu pašu izmēru valni, bet kalna ziemeļu pakājē vērojams vēl trešais, ap 50 m garš valnis. Plakuma dienvidu gals nocietināts ar 3 m augstu, ap 12×12 m ieapaļu valni, bet kalna pakāji ieskauj ap 55 m garš, līdz 5 m augsts valnis. Pilskalna rietumpusē atrodas dažus metrus augsts un ap 100 m garš zemes valnis, saukts par Joda dambi, ar tā palīdzību upes gultne pievirzīta tuvāk pilskalnam.[1] Pilskalns, pēc savu zemes pārveidojumu apjoma, ir uzskatāms par spēcīgi nocietinātu kuršu apmetni, kura apdzīvotība attiecināma uz vēlo dzelzs laikmetu.

Embūtes pilskalns vēsturē

Embūtes pilskalna skatu platforma ziemas vakarā. Šeit arī viens no Embūtes rogaininga 2015. gada kontrolpunktiem. Foto: Atis Luguzs, 2015.g. 15. feb.
Embūtes pilskalna skatu platforma ziemas vakarā. Šeit arī viens no Embūtes rogaininga 2015. gada kontrolpunktiem. Foto: Atis Luguzs, 2015.g. 15. feb.

Embūtes pilskalns atradās kuršu Bandavas zemē. Livonijas atskaņu hronikā minēts, ka ordenis iekarojis Embūti (Amboten) drīz pēc Kuldīgas pils uzcelšanas, taču vācu garnizons Embūtē nav palicis. Ap 1244.—1245. gadu Embūtes pilij uzbrucis Lietuvas karaļa Mindauga karaspēks (Embūtes kauja), taču kurši kopā ar no Kuldīgas ataicinātajiem vācu spēkiem to sakāvuši.

Embūtes pilskalnu savas Kurzemes pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā pētījis un uzmērījis Ernests Brastiņš.

Atsauces

  1. Pārlēkt uz augšu E. Brastiņš. Latvijas pilskalni. Kuršu zeme. Rīga. 1923.

Skatīt arī

 Ārējās saites