Embūtes kauja (1244)

Skats no Embūtes pilskalna ziemas saulrietā. Foto: Atis Luguzs, 2015.g. 15. feb.
Embūtes kauja
Daļa no Livonijas krusta kariem
Medieval Livonia 1260.svg
Kauja notika pie Embūtes pilskalna netālu no tagadējās Latvijas-Lietuvas robežas (kartē apzīmēta kā Kurzemes bīskapa teritorija).
Datums 1244. gads
Vieta Embūte
Iznākums Livonijas ordeņa uzvara
Karotāji
Lietuvas dižkunigaitija Livonijas ordenis
(Embūtes pils garnizons,
Kuldīgas komtura karadraudze un Kursasvasaļu karaspēks)
Komandieri
Mindaugs Berneks no Hārenes
Spēki
30 000 (pēc Atskaņu hronikas) 500 kuršu karavīri un 30 ordeņa bruņinieki
Zaudējumi
ap 1500 nogalināti nezināms skaits kuršu karavīru un četri bruņinieki

Embūtes kauja notika 1244. gadā pēc tam, kad Livonijas ordeņa Kuldīgas pils karadraudze 1243. gadā ieņēma Embūtes pilskalnu, kas atradās apmēram 50 km uz dienvidiem no Kuldīgas pie Ventas tirdzniecības ceļa uz Dienvidkursas zemēm. Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs savāca lielu karaspēku, kurā pēc hronikas ziņām ietilpa līdz 30 000 karavīru, un caur Žemaitiju un Dienvidkursu devās pret Embūtes pilskalnu. Kāds ziņotājs brīdināja Kuldīgas garnizonu par lietuviešu karaspēka tuvošanos, tādēļ viņi sapulcināja savus kuršu vasaļus un 30 ordeņa brāļu vienība bruņnieka Berneka no Hārenes vadībā kopā ar 500 vīru stipro kuršu karaspēku devās uz Embūti.

Pie Embūtes pils tie mežā ierīkoja slēpni un vēroja lietuviešu uzbrukumu pilij ar aplenkuma iekārtām. Kad lietuvieši bija iekarsuši kaujā, vācu un kuršu jātnieku karaspēks pēkšņi strauji devās uzbrukumā no aizmugures. Lietuvieši metās bēgt. Embūtes kaujā tie zaudēja vairāk kā 1500 kritušo. Livonijas ordenis esot zaudējis tikai četrus kritušos un nezināmu skaitu kuršu karotāju.

Piezīmes par Embūtes kaujas aprakstu

No apraksta nav skaidrs par kuru kalnu kā pilskalnu un pili Embūtes kaujā iet runa. Embūtē ir vairāki pauguri, kur varētu būt izvietoti nocietinājumi. Ļoti iespējams, ka tas nav tagadējais Embūtes pilskalns, jo ir pārāk mazs lielam cilvēku skaitam. Iespējams, tas ir kalns kur tagad atrodas Embūtes pilsdrupas. Varbūt kalns, kur ir baznīcas drupas. Pilskalnam līdzīga reljefa forma atrodas arī uz rietumiem no Baznīcas starp gravām nogāzē uz Krievu kalna pusi. Tāpat apšaubāms ir minētais lietuviešu karaspēka 30000 vīru skaits. Tajā laikā uzturēt tādu armiju nebūtu bijis iespējams. Jau 500 vīru lielā kuršu vienība visdrīzāk ir stipri pārspīlēts cipars. Tajā laikā armija bija  pārdesmit vīru liela laupītāju banda, kam negribējās strādāt un vieglāk bija aplaupīt kaimiņus. Livonijas ordenis vismaz ieviesa tajā visā kaut kādu kārtību.

piezīmēja Atis Luguzs

Embūtes kaujas apraksta iespaidā Rainis radījis traģēdiju “Indulis un Ārija” (1911).

Skatīt arī

Embūtes Pils un pilsdrupas

Embūtes rogaininga dalībnieki dodas uz starta laukumu Embūtes pilsdrupās, 2017. gada 4. martā. Foto: Atis Luguzs

Embūtes muiža un viduslaiku pilsdrupas (Pauluči albums, 1830).

Embūtes muižas un viduslaiku pilsdrupu plāns

Embūtes pilsdrupas mūsdienās (2001).

Jānis Blanks un Kristaps Epners Embūtes pilsdrupu ieejā dodoties uz startu Embūtes rogainingā 2017. Tālumā redzamā priede atrodas Embūtes pilskalnā, kur arī viens no pirmajiem kontrolpunktiem. Foto: Atis Luguzs
Jānis Blanks un Kristaps Epners Embūtes pilsdrupu ieejā dodoties uz startu Embūtes rogainingā 2017. Tālumā redzamā priede atrodas Embūtes pilskalnā, kur arī viens no pirmajiem kontrolpunktiem. Foto: Atis Luguzs

Embūtes pilsdrupas ir paliekas no Kurzemes bīskapijas mūra pils (vācu: Bischofsburg Amboten) un muižas (Schloss AmbothenEmbūtē. Mūra pils bija celta aizsardzībai pret Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka iebrukumiem 13. un 14. gadsimtā. Embūtes pilsmuižas kungu māja celta 18. gadsimta sākumā, nodedzināta 1920. gadā un vairs nav atjaunota.

Embūtes pils vēsture

Kurzemes bīskapija Embūtes pilsnovadu savā pārvaldībā ieguva pēc Kursas valsts sadalīšanas 1253. gadā. Embūtes bīskapa pils celta apmēram puskilometru no senā kuršu Embūtes pilskalna (Anbotens jeb tautā saukts par “Induļa pilskalnu”) Lankas upes labajā krastā. Pils būve uzsākta jau 1265. gadā Livonijas ordeņa mestra Konrāda fon Manderna laikā. Pils bija Kurzemes bīskapijas Embūtes fogta un kapitāna rezidence, bet reizēm tajā uzturējās arī Kurzemes bīskapi.

1537. gadā Embūtes pili savā īpašumā ieguva Aizputes pilskungs Heikings. 1560. gadā Dānijas karalis Frīdrihs II atpirka Kurzemes bīskapa tiesības uz Embūti par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. 1576. gadā Embūtes pili savā īpašumā ieguva viņa vasalis Krīdeners, bet uz Embūtes pili savas pretenzijas pieteica arī Priekules muižas īpašnieks Korfs.

Piltenes mantojuma kara laikā 1583. gada 31. maijā Embūtes pili ieņēma poļu pulkvedis A. Oborskis, bet 21. augustā karalis Stefans Batorijs pili uzdāvināja Ketleru dzimtai. 1585. gadā Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai. 1617. gadā Embūte nokļuva autonomajā Piltenes apgabalā Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. 1595. gadā karalis Sigismunds II Augusts apstiprināja Ketleru tiesības uz Embūtes pili, kuru viņi 1653. gadā par 50 tūkstošiem florīnu pārdeva Emeriham fon Mirbaham.

Lielā Ziemeļu kara laikā pili 1702. gadā izpostīja Zviedrijas karaspēks, pēc tam pils īpašnieks Fromholds fon Mirbahs pakalnā blakus vecajai pilij uzcēla jaunu muižas kungu māju. 1846. gadā Embūtes muižu iegādājās Oto fon Ostenzakens, bet 1910. gadā Hanss fon Hāns. Kad 1920. gada agrārās reformas laikā viņa atraitnei pili atsavināja, viņa devās uz Vāciju, bet pils neskaidros apstākļos nodega un pēc tam vairs netika atjaunota.

Embūtes pils apraksts

Embūtes ekotūrisma centrs ziemā. Kalnā aiz info stenda Embūtes pilsdrupas. Foto: Atis Luguzs, 2015.g. 15.feb.
Embūtes ekotūrisma centrs ziemā. Kalnā aiz info stenda Embūtes pilsdrupas. Foto: Atis Luguzs, 2015.g. 15.feb.

Embūtes pils pamatu laukums bija 30х50 metri, ap to bija uzbūvēts mūris, kas aizņēma visu pakalna virsotni. 9х20 metrus lielā dzīvojamā ēka atradās pils ziemeļaustrumu stūrī, tās apakšdaļa bija būvēta no laukakmeņiem, augšdaļa no ķieģeļiem. Pie pils ieejas bija sargtorņi 7 m diametrā.

Ārējās saites

Embūte

Embūtes zobeni 2017. gada Ziemassētku vakarā, 24. decembrī. Foto: Atis Luguzs
Embūte
Ciems
Embūtes pilsdrupas 2001. gadā

Embūtes pilsdrupas 2001. gadā

Embūte (Latvija)

Embūte
Embūte
Koordinātas: 56°30′23″N 21°49′11″EKoordinātas56°30′23″N 21°49′11″E (karte)
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Vaiņodes novads
Pagasts Embūtes pagasts
Pirmoreiz minēta 1237. g.
Augstums 105 m
Iedzīvotāji (2006)[1]
 • kopā 21
Pasta nodaļa LV-3436 Embūte (Vībiņos)
Embūtes Ekotūrisma centrā ir jauka natsmītne. Foto: Atis Luguzs
Embūtes Ekotūrisma centrā ir jauka natsmītne. Ir pieejama arī duša un virtuve, kur pagatavot maltīti. Foto: Atis Luguzs
Embūtes ielejās daudzviet ir izveidojušies krāšņi purvi. Foto: Atis Luguzs, 2017.g. 4.feb.
Embūtes ielejās daudzviet ir izveidojušies krāšņi purvi. Attēlā redzamais purvs viena no kontrolpunktu vietām 2017. gada Embūtes rogainingā. Šī purva attēls rotā pasākuma lielo baneri. Tas atrodas 0.5 km uz austrumiem no Bagas kalna. Foto: Atis Luguzs, 2017.g. 4.feb.
Embūtes ainava, skats uz Bagas kalna pusi no 149m augstās virsotnes uz austrumiem no tā. Foto: Atis Luguzs
Embūtes ainava, skats uz Bagas kalna pusi no 149m augstās virsotnes uz austrumiem no tā. Foto: Atis Luguzs

Embūte[2] ir apdzīvota vieta Vaiņodes novada Embūtes pagastāLankas upes krastos. Autoceļu P106 un P116 krustojumā, 173 km brauciena attālumā no Rīgas.  Ziemeļos no ciema atrodas senais kuršu Embūtes pilskalns pie kura 1244. gadā notika Embūtes kauja. Embūtē atrodas vēstures pieminekļi: Embūtes pils drupas un baznīcas drupas.

Embūte vēsturē

Kurzemes bīskapijas pilis Embūte (augšā) un Dundaga (lejā). Berharda Borherta zīmējums no “Terra Mariana” reprodukciju albuma (1903).

fon Embutu ģerbonis

Pirms Livonijas krusta kariem Embūte atradās kuršu Bandavas valsts dienvidu malā; caur to veda ceļš uz Cekļa zemēm. Kuršu pils Anbotens (vācu: Amboten) atradās tagadējā Embūtes pilskalnā pie bijušās Embūtes muižas Lankas upes labajā krastā. Te 26 m augstā zemesragā ar ļoti stāvām nogāzēm 50×60 m plakumā ierīkots nocietinājums, kas no pārējās teritorijas atdalīts ar diviem dziļiem grāvjiem un trim zemes vaļņiem.[3]

Embūte vēstures avotos pirmo reizi minēta 1237. gadā, kad pāvesta legāts Modenas Vilhelms noteica robežas starp LīvzemesKurzemes un Zemgales diacēzēm (baznīcas teritorijām). Embūtes novads tika iekļauts Kursas diacēzē kopā ar citām kuršu apdzīvotām zemēm starp Ventu un Nemunu. 1243. gadā to iekaroja Livonijas ordeņa bruņinieki, kas bija apmetušies Kuldīgas pilī. 1244. gadā lietuvieši nesekmīgi mēģināja iekarot Embūtes pilskalnu, bet cieta sakāvi. 1253. gada vienošanās par Kursas sadali paredzēja, ka Embūtes zeme piekrīt Kurzemes bīskapam.

1260. gadā, pēc Livonijas ordeņa sakāves Durbes kaujā, kurši atkal sacēlās. Ap 1265.gadu kuršu sacelšanās apspiešanai tika uzcelta Kurzemes bīskapa mūra pils 0,5 km uz dienvidiem no kuršu pilskalna.[4] Līdz 1538. gadam Embūtes draudzes novads (Amt Amboten) ietilpa Kursas bīskapijā.

1486. gadā pieminēts, ka Bakūzes muiža piederēja bīskapa vasalim Embūtes Tomam (Thomas von Amboten). 1537. gadā Embūti savā īpašumā ieguva Aizputes pilskungs Heikings. 1548. gadā pieminēta Embūtes mācītājmuiža, bet 1553. gadā baznīca.

1560. gadā Dānijas karalis Fridrihs II atpirka Kurzemes bīskapa tiesības uz Embūti par labu savam jaunākajam brālim MagnusamPiltenes mantojuma kara laikā pie Embūtes pils notika izšķirošā kauja. 1585. gadā Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai. 1617. gadā Embūte nokļuva autonomajā Piltenes apgabalā Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. 1684. gadā iesvētīta Embūtes mūra baznīca.

Atsauces

  1. Pārlēkt uz augšu JS Baltija/JS Latvija. Interaktīvā karšu sistēma. SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”. Rīga.
  2. Pārlēkt uz augšu «Informācija par objektu: Embūte»LĢIA vietvārdu datubāzeLatvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 19. augustā.
  3. Pārlēkt uz augšu E.Brastiņš, 1923
  4. Pārlēkt uz augšu Wartberge, 1863; Löwis of Menar, 1922
Embūtes rogaininga baneris pie Embūtes ekotīrisma centra ieejas 2017. gada 4. martā. Foto: Atis Luguzs
Embūtes rogaininga baneris pie Embūtes ekotīrisma centra ieejas 2017. gada 4. martā. Foto: Atis Luguzs