Vecrīgas panorāma no Vanšu tilta

Vanšu tilts dod dažus ļoti labus skatpunktus Vecrīgas panorāmas un arhitektūras siluetu fotografēšanai. Sv. Pētera baznīca, Rīgas Doms un Rīgas pils kopā ar citām pilsētas torņu smailēm veido fotogrāfa saldo ēdienu. Pavisam jaukas fotogrāfijas izdodas, kad Daugava bezvējā ir gluda kā spogulis un dāvā skaistus baznīcu torņu atspulgus.

Sv Pētera Baznīca Vecrīgā no Daugavas krastmalas Rīgā. Foto: Atis Luguzs
Sv Pētera Baznīca VecrīgāDaugavas krastmalas ainava Rīgā no Vanšu tilta. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.
Rīgas panorāma, Doms un Sv. Pētera baznīca. Daugavas krasta ainava no Vanšu tilta. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.
Rīgas panorāma, Doms un Sv. Pētera baznīca. Daugavas krasta ainava no Vanšu tilta. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.
Rīga, Vecrīgas panorāma, ( rindā no kreisās) Doma, Anglikāņu un Sv. Pētera baznīcas. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.
Rīga, Vecrīgas panorāma, ( rindā no kreisās) Rīgas Doms, Anglikāņu un Sv. Pētera baznīcas. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.
Rīga, Vecrīgas panorāma, (rindā no kreisās) Doma, Sv. Pētera un Anglikāņu baznīca. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.
Rīga, Vecrīgas panorāma, (rindā no kreisās) Rīgas Doms, Sv. Pētera un Anglikāņu baznīca. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.
Rīgas pils Daugavas krastmalā Vecrīgā pie Vanšu tilta. Aiz pils redzams Sv. Jēkaba katedrāles tornis. Labajā pusē pils ainavā iekļaujas Sāpju Dievmātes katoļu baznīca.
Rīgas pils Daugavas krastmalā Vecrīgā pie Vanšu tilta. Aiz pils redzams Sv. Jēkaba katedrāles tornis. Labajā pusē pils ainavā iekļaujas Sāpju Dievmātes katoļu baznīca.

Vanšu tilts, Rīga

Vanšu tilts
Vanšu tilts
Transporta veids Autotransports
Šķērso Daugava
Atrašanās vieta RīgaLatvija
Koordinātas 56°57′04″N 24°05′43″E
Apkalpo Rīgas Tilti
Tilta tips Slīpsaišu
Balstu skaits 2
Posma garums 312 metri
Garums 625 metri (595) [1]
Platums 28,4 metri
Augstums 109 metri
Tilts atklāts 1981. gads 21. jūlijs
 Vanšu tilts Vikikrātuvē

Vanšu tilta celtniecība

Vanšu tilts ir slīpsaišu tilts pār Daugavu Rīgā, tā garums ir 312 metri. Tilts atklāts 1981. gada 17. jūlijā,[2] pēc citas informācijas 21. jūlijā,[3] kā Gorkija tilts. Tas ir viena pilona slīpsaišu tilts ar vienā plaknē izvietotām vantīm ar garāko laidumu pasaulē. [4] Tilts ir vistālāk uz ziemeļiem esošais Daugavas šķērsojums.

2011. gadā tika uzsākta tilta pabeigšanas stadija, sākot būvēt kreisā krasta brauktuvju un ietvju gultnes, ieguldot jaunas apakšzemes komunikācijas, estakāžu balstu būvi. Palpašināta Daugavgrīvas iela, plānota arī jauna tiltu pār Zunda kanālu celšana, kas kalpos kā jauns pieslēgums Daugavgrīvas ielai pie Ķīpsalas virzienā no Raņķa dambja uz Kr.Valdemāra ielu.[5]

Vanšu tilta Vēsture

Vanšu tilts tika uzbūvēts blakus vietai, kur kādreiz atradās pār Daugavu 1945. gadā uzceltais koka pagaidu tilts (tā saucamais Valdemāra tilts). Valdemāra tilts darbojās līdz 1950. gadu beigām. Sakarā ar jaunā Oktobra (tagad Akmens tilta) atklāšanu 1957. gadā, pontontilts, kas līdz tam nodrošināja satiksmi pār Daugavu Akmens tilta vietā, tika pārvietots blakus Valdemāra tiltam. Valdemāra tilta paliekas pastāvēja līdz 1964. gadam, kad tas tika pakāpeniski demontēts.[6]

Vanšu tilts naktī

Vanšu tilta kāpēji pieprasa eklērus

Portāls Kasjauns.lv 2009. gada 27. oktobra rakstā apkopo visus Vanšu tilta iekarotājus.

2005. gadā tiesa par nepieskaitāmu atzina pašu pirmo, turklāt divkārtējo Vanšu tilta iekarotāju Silardu Ilgaču. Viņš pirmais uzkāpa vantīs, par ko saņēma piespiedu ārstēšanu apsardzes uzraudzībā.

2002. gada 4. jūnijā septiņas reizes par zādzībām sodītais Silards sasniedza tilta smaili. Viņa vienīgais ekipējums bija elastīgā saite, aptīta ap labo roku. Silarda kaklā karājās liels koka krusts.

Iepriekšējā vakarā bezpajumtnieku patversmē Silards likteņa biedriem savus plānus neslēpa — esot grēkojis, un, ja nenositīsies, Dievs piedos. Policijas specvienībai Silards lūdza četrus eklērus ar balto pildījumu un minerālūdeni, bet saņēma tikai pēdējo. Jau 10. jūlija vakarā Silards kāpa vēlreiz un atkal prasīja eklērus — jau desmit, bet nedabūja.

Dzeloņstieplēm rotātās Vanšu tilta vantis attur potenciālos kāpējus no tilta smailes iekarošanas. Foto: Atis Luguzs 2018.g. 3.feb.
Dzeloņstieplēm rotātās Vanšu tilta vantis attur potenciālos kāpējus no tilta smailes iekarošanas. Foto: Atis Luguzs 2018.g. 3.feb.

Skatīt arī

Piezīmes un atsauces

  1. Pārlēkt uz augšu Nepārtraukts laidums, kurš ir atbalstīts tikai ar balstiem.
  2. Pārlēkt uz augšu Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 768. lpp.
  3. Pārlēkt uz augšu Citas Padomju Rīgas apskates vietas / Vanšu tilts, citariga.lv
  4. Pārlēkt uz augšu Nový Most.
  5. Pārlēkt uz augšu Rīgā pieliks punktu tilta būvei, paplašina maģistrāli. // Dienas bizness. 16.01.2012. 12. lpp.
  6. Pārlēkt uz augšu Gorkija tilts, vesture.lv
  7. Vanšu tilts dod labus skatpunktus Vecrīgas, Daugavas, Rīgas tiltu un Pārdaugavas fotografēšanai.

Ārējās saites

Rīgas pasažieru osta

Rīgas Pasažieru osta (oficiālais nosaukums Rīgas Pasažieru termināls) ir pasažieru osta Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Pasažieru ostas adrese ir Eksporta iela 3a.

Koordinātas56°57′33″N 24°05′41″E (karte)

Rīgas Pasažieru termināla ēka

Rīgas Pasažieru termināla piestātne

Rīgas Pasažieru ostas Vēsture

Kā atsevišķa, tikai pasažieru kuģiem, prāmjiem un kruīzu kuģiem domāta piestātne ar īpaši pasažieru uzņemšanai domātu ēku uzcelta 1965. gadā (arhitekti M.Ģelzis, V.Savisko, konstruktors A.Briedis). Sākotnējais nosaukums bija “Jūras pasažieru stacija”.

No 1995. gada līdz 2000. gadam Rīgas pasažieru ostas nosaukums bija A/S “Rīgas pasažieru osta”, un tās funkcijas bija: pasažieru kuģu un prāmju apkalpošana, ostas un citi pakalpojumi, stividorpakalpojumi, kuģu kravu aģentēšana, kravu deklarēšana, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, starpniecības un noliktavu pakalpojumu sniegšana. Pēc tam uzņēmējdarbību sāka veikt SIA Rīgas pasažieru termināls, kas šim nolūkam iznomāja piestātni un tās iekārtas no A/S Rīgas brīvosta, tāpēc Rīgas pasažieru ostas oficiālais nosaukums ir Rīgas Pasažieru termināls.

2006. gadā prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu sāka kompānija Tallink.

Costa Pacifica heads to the Baltic Sea on river Daugava at Riga, Latvia. Photo: Atis Luguzs, 2017-Aug-13
2017. gada 13. augusta vakarā Rīgas Pasažieru ostu atstāj kruīza kuģis Costa Pacifica. Foto: Atis Luguzs

Pasažieru ostas Statistika

Rīgas Pasažieru ostas termināls. 2008. gada augusts.

Kopš 2006. gada Rīgas pasažieru ostas kopējais pārvadāto pasažieru skaits strauji pieauga. Galvenokārt tas bija saistīts ar Igaunijas kompānijas “Tallink” ienākšanu Rīgas ostā.

Gads Pasažieri
1990 38 100
1991 21 900
1992 84 000
1993 146 300
1994 80 200
1995 98 200
1996 33 500
1997 60 900
1998 100 800
1999 75 100
Gads Pasažieri
2000 60 600
2001 51 100
2002 156 800
2003 278 000
2004 229 400
2005 195 200
2006 246 900
2007 441 914
2008 503 594
2009 691 200
Gads Pasažieri
2010 764 000
2011 839 700[1]
2012 814 755
2013 837 665
2014 737 865
2015 526 243
2016 581 577[2]
2017
2018
2019

Jūras maršruti no Rīgas Pasažieru ostas

Tallink prāmis Isabelle Rīgas Pasažieru ostā. Skats no Balasta dambja Ķīpsalā, 2018. gada 3. februāra vakarā. Foto: Atis Luguzs
Tallink prāmis Isabelle Rīgas Pasažieru ostā. Skats pāri Daugavai no Balasta dambja Ķīpsalā, 2018. gada 3. februāra vakarā. Foto: Atis Luguzs

Atsauces

  • A/s “Rīgas pasažieru osta” dibināšanas un likvidācijas dokumentācija Latvijas Valsts arhīvā – 2300. fonds, dokumentu krājums Nr 12.023
  1. Pārlēkt uz augšu [1], csb.gov.lv 2012
  2. Pārlēkt uz augšu [2], csb.gov.lv

Ārējās saites

Costa Pacifica cruise ship

Costa Pacifica heads to the Baltic Sea on river Daugava at Riga, Latvia. Photo: Atis Luguzs, 2017-Aug-13
Costa Pacifica heads to the Baltic Sea on river Daugava at Riga, Latvia. Photo: Atis Luguzs, 2017-Aug-13
Costa Pacifica
History
Name: Costa Pacifica
Owner: Carnival Corporation & plc
Operator: Costa Crociere
Port of registry:  ItalyGenoa
Ordered: 14 December 2005
Builder:
Cost: 500 million
Yard number: 6148
Launched: 30 June 2008
Christened: 5 June 2009
Acquired: 29 May 2009
In service: 5 June 2009[1]
Identification:
Status: In service
Notes: [2][3]
General characteristics
Class and type: Concordia-class cruise ship
Tonnage:
  • 114,500 GT
  • 87,300 NT
Length: 290.2 m (952 ft)
Beam: 36 m (118 ft)
Draught: 8.2 m (27 ft)
Depth: 19.77 m (64.9 ft)
Decks:
  • 14 passenger decks
  • 17 total
Deck clearance: 11.57 m (38.0 ft)
Installed power: 6 × Wärtsilä 12V46, 12,600 kW each[4]
Propulsion: Diesel-electric
Speed:
  • 21.5 knots (39.8 km/h; 24.7 mph) (cruise)
  • 23 knots (43 km/h; 26 mph) (maximum)
Capacity: 3,780 passengers
Crew: 1,100
Notes: [3][5]

Costa Pacifica is a Concordia-class cruise ship for Costa Crociere. She was handed over to Costa Crociere on 29 May 2009.[2] Her sister ships, Costa Concordia and Costa Serena, were launched in 2006 and in 2007, with Costa Favolosa and Costa Fascinosa launched in 2011 and 2012 respectively. Onboard facilities include the Samsara Spa and PlayStation World, an area boasting PS3 consoles, and the first recording studio at sea. The ship was inaugurated in a dual christening ceremony, along with Costa Luminosa on 5 June 2009.

Concept and construction

Construction of Costa Pacifica.

Costa Pacifica is the third ship of the Concordia-class, preceded by sister ships Costa Concordia and Costa Serena and was followed by Costa Favolosa and Costa Fascinosa on 2011 and 2012, all part of the expansion program of Costa which entailed an investment of 2.4 billion Euro, and is currently the largest fleet expansion program in the world.

Pacifica was ordered on 14 December 2005, by Carnival Corporation, the parent company of Costa Crociere.[6] The order was four ships, which includes; Carnival Dream, for Carnival Cruise LinesNieuw Amsterdam for Holland America Line; and Ruby Princess for Princess Cruises, at a total cost of US$3 billion.[6]

The bow section of Costa Pacifica was built at the Fincantieri Palermo shipyard and was launched on 24 July 2007. The section was then towed to Fincantieri’s Sestri Ponente in August 2007 for further work, which also marked the announcement of the ships name.[7] Pacifica was launched at Fincantieri’s Sestri Ponente shipyard on 30 June 2008.[8] She returned to Sestri Ponente from her sea trials on 30 March 2009, for the fitting-out process.[9] Almost 3,000 workers helped in the construction of Costa Pacifica.[2]

She was later christened at GenoaItaly on June 5, 2009, in a dual christening ceremony, together with Costa Luminosa.[10] The dual christening ceremony was the world’s first which set a Guinness World Record in the new category “Most ships inaugurated in one day by one company”.

Amenities of Costa Pacifica

Costa Pacifica has 1,504 staterooms; 521 with private balconies and 91 spa staterooms; 58 suites with private balconies and 12 spa suites. There are five onboard restaurants, which include the reservations-only Club Blue Moon and Samsara Restaurant. There are 13 bars, including a Cognac & cigar bar and a coffee and chocolate Bar. Four swimming pools, two with retractable covers, one with Toboga, and four jacuzzis. The onboard Samsara spa, a two-level, 6,000 m2 (65,000 sq ft) wellness facility with gym, a thalassotherapy pool, treatment rooms, sauna, Turkish bath and a solarium. A poolside screen is located in the pool deck. Costa Pacifica also has a three-level theater, a Grand Prix simulator, a recording studio and a PlayStation World area, where PS3 consoles are available. Costa Pacifica is the first cruise ship to have an onboard recording studio, fitted with sophisticated equipment.[11][12]

Operation history

The maiden voyage of Costa Pacifica was on June 6, 2009, an eight-day cruise and departed in Savona, with a special 48-hour layover in Palma de MallorcaSpain.[12]

In the entire 2009 summer season, Costa Pacifica offered seven day cruises in the Western Mediterranean, with calls at RomeSavonaMarseillesBarcelonaPalmaTunisMalta and Palermo.[12]

During the 2009-2010 winter season, Costa Pacifica departed from Rome and Savona, offering 10- and 11-day cruises in EgyptIsrael and Turkey. In Summer 2010, she offered seven day cruises in the Western Mediterranean, with calls at Rome, Savona, Barcelona, Palma, Tunis, Malta and Catania.[12]

Incidents and accidents

On December 11, 2012 Costa Pacifica struck a piling while maneuvering into dock at the Port of MarseilleFrance. The cause of the damage is blamed on heavy wind, an 8 m (26 ft) gash was left on her hull above the waterline. Her itinerary was not delayed.[13]

On May 5, 2017 at 7:15 AM Costa Pacifica has suffered from an electrical malfunction and has been stuck in dock at Cagliari Port, in Sardinia, Italy. The cause of the damage was blamed on a primary electrical generator. As no spare parts were available on time, the ship was unable to sail out to Civitavecchia leaving several passengers without booked flight connections.

Gallery of Costa Pacifica

Costa Pacifica heads to the Baltic Sea on river Daugava at Riga, Latvia. Photo: Atis Luguzs, 2017-Aug-13

Costa Pacifica in Savona
Costa Pacifica anchored in Kiel, Germany
Costa Pacifica in Klaipėda
Costa Pacifica departing Tallinn
Costa Pacifica in harbour at Malaga

References for cruise ship Costa Pacifica

  1. Jump up^ Costa Pacifica Fast Facts
  2. Jump up to:a b c “Today Marks the Delivery Costa Pacifica the Ship of Music” (Press release). Fincantieri. 29 May 2009. Retrieved 26 February 2012.
  3. Jump up to:a b “Advanced Masterdata for the Vessel Carnival PacificaVesselTracker. 2010. Retrieved 11 November 2010.
  4. Jump up^ Costa’s new flagship fitted with powerful engines Cruise Industry News. 14 December 2007. Retrieved 8 May 2010
  5. Jump up^ “Costa Pacifica: The “Greatest Hits” of the Costa fleet”Cruise Industry News. 20 February 2008. Retrieved 26 February2012.
  6. Jump up to:a b “Agreement With Carnival for Six–Ship Deal Worth Over 3 Billion Dollars” (Press release). Fincantieri. 14 December 2005. Retrieved 26 February 2012.
  7. Jump up^ “First section of the new “Costa Pacifica” launched in Palermo”Cruise Industry News. 24 July 2007. Retrieved 7 May 2010.
  8. Jump up^ Costa & Fincantieri: 2 ships launched simultaneouslyCruise Industry News. 30 June 2008. Retrieved 8 May 2010
  9. Jump up^ Costa Luminosa and Pacifica getting ready for their record-breaking debut Cruise Industry News. 30 March 2009. Retrieved 8 May 2010
  10. Jump up^ Costa sails into Guinness World Records with world’s-first joint ship christening Cruise Industry News. 6 June 2009. Retrieved 8 May 2010
  11. Jump up^ Costa Pacifica: Relax in Cruise Costa Cruises. Retrieved 8 May 2010
  12. Jump up to:a b c d Costa Pacifica delivered Cruise Industry News. 29 May 2009. Retrieved 8 May 2010
  13. Jump up^ Jim Walker (11 December 2012). “Costa Pacifica Strikes Pier in Marseille, France”Cruise Law News. Retrieved 20 December 2012.

External links

Daugava – lielākā Latvijas upe

Daugava
Nosaukums citas valsts teritorijā:
Valsts karogs: Baltkrievija  Zahodņaja Dzvina baltkrievuЗаходняя Дзвіна
Valsts karogs: Krievija  Zapadnaja Dvina krievuЗападная Двина
Daugava Rīgā, iepretīm Ķīpsalai

Daugava Rīgā, iepretīm Ķīpsalai

Fluss-lv-Düna.png
Izteka Ohvata ezers (Krievija)
56°44′10″N 32°18′20″E
Ieteka Rīgas līcis
57°03′41″N 24°01′32″EKoordinātas57°03′41″N 24°01′32″E (karte)
Baseina valstis Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Lietuva Lietuva
Karogs: Igaunija Igaunija
Caurteces valstis Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Karogs: Latvija Latvija
Garums 1005 km (Latvijā 352 km)
Iztekas augstums 221 m
Ietekas augstums 0 m
Kritums 221 m  (Latvijā 99 m)
Vidējā caurtece 678 m³/s
Gada notece 21 km³
Baseina platība 87900 km² (Latvijā 24700 km²)
Galvenās pietekas AivieksteDzisnaDrisaOgre
 Daugava Vikikrātuvē

Daugava (lībiešuVēna[1]krievuЗа́падная Двина́baltkrievuЗаходняя ДзвінаvācuDünapoļuDźwina) ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcīBaltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju. Daugavas garums ir 1005 km, no tiem 352 km Latvijā.[2]

Daugava latviešiem ir arī viens no nacionālajiem simboliem, kuru apdzied dziesmās, dēvējot par „Daugavu māmuļu”, par tautas „likteņupi”.[3] Ar cīņu 20. gadsimta beigās pret Daugavas HES būvniecību, kuru izveidojot tiktu applūdināta Daugavas loku dabas parks starp Daugavpili un Krāslavu, sākās tautas atmoda, kas atnesa Latvijai neatkarību.

Daugavas nosaukuma cilme

Upes latviešu nosaukums „Daugava” un lietuviešu „Dauguva” ir cēlies no seniem baltu vārdiem „daudz” un „ūdens”. Vairumā citu valodu lietotais nosaukums Dyna — Двина — Дзьвіна — Dźwina — Düna — Dvina cēlies no Baltijas somu valodās lietotā upes nosaukuma Vīna-Väina (līvuvēna — ‘jūras šaurums’; ‘osta’, ‘upes ieteka jūrā’). Šis nosaukums visagrāk pieminēts vikingu sāgās un Nestora hronikā. Kādā vikingu rūnakmenī nosaukta par Tūnu, ko vācu tirgotāji saukuši par Dune vai Dīnu, bet senie slāvi par Dveinu un Dvinu.

Klaudija Ptolemaja 2. gadsimtā veidotajā kartē redzams Rīgas jūras līcis un tajā ietekošā upe Rubona. Tā sauktais ziemeļu jeb dzintara ceļš Romas impērijai bija visnotaļ pazīstams, jau sengrieķu dzejnieki bija apjūsmojuši upi vārdā Eridāna.[4] Grieķu teika stāsta, ka pa Eridānu mājup no brauciena pa Melno jūru atgriezušies argonauti.[5] Tā gan ir tikai viena no versijām par argonautu mājupceļu, parastākais viedoklis ir tāds, ka argonauti nav atstajuši Melnās jūras baseinu un Balkānus. Par Eridānu parasti pieņem Padas upi, ko tagad sauc par Po un kas tek Itālijas ziemeļos. Tomēr pastāv arī viedoklis, ka mītā par Faetonu, epizodē, kurā Zeva zibens notriektais Faetons iekrīt Eridānas upē, pēc dažu pētnieku uzskatiem ar Eridānas upi var identificēt Daugavu, un pats notikums saistāms ar meteorīta nokrišanu Sāmsalā (Kāli meteorīta krāteri). Grieķu rakstītajos avotos Eridāna minēta kā upe tālu ziemeļos, kurā bagātīgi tiek atrasts dzintars.[6]

Lielākās Daugavas pietekas Latvijā

Daugavas sateces baseins

Kreisās puses pietekas:

Labās puses pietekas:

Pilsētas Daugavas krastos

Daugava Naujenes apkārtnē

Daugavas hidroelektrostacijas

Uz Daugavas upes atrodas trīs HES (hidroelektrostacijas) — Rīgas HES 35 km no upes grīvas Rīgas līcīĶeguma HES, kas atrodas 70 km attālumā no grīvas, un Pļaviņu HES, kas atrodas jau 107 km no grīvas. Bija plānots arī celt ceturto HES Latvijā, bet asās kritikas dēļ tas tika atcelts. HES dēļ tikuši iztaisnoti vairāki upes līkumi, tādējādi Daugavas garums ir samazinājies par 15 km (Latvijas teritorijā iepriekš Daugavas garums bija 367 km).[7] Ir ziņots, ka Baltkrievijā uz Daugavas plāno būvēt vēl 3—4 HES.

Dabas parks „Daugavas loki”

Daugavas loki

Šķērsojot Latvijas robežu, Daugava jau ir 200 m plata upe. Augštecē Latvijas teritorijā tā plūst starp Augšzemes un Latgales augstieni, veidojot desmit plašus lokus. No Latvijas robežas līdz Daugavpilij saglabājusies Daugavas dabiskā ieleja, kurā atrodas daudzi vērtīgi biotopi. Augu sugu daudzveidības ziņā tā ir viena no interesantākajām teritorijām Latvijā. Skaistās ainavas un daudzie pilskalni rada priekšnoteikumus tūrisma attīstībai. Te ir izveidots Augšdaugavas aizsargājamais ainavu apvidus un dabas parks „Daugavas loki”.

Daugavas vēsture

Vikingu sāgās par Daugavas ūdens ceļu („Ceļš no varjagiem uz grieķiem”) ir vairāk detalizētas informācijas nekā par citām Austrumeiropas upēm. Tas liecina par Daugavas (vikingu: Dyna) lielo nozīmi tā laika tirdzniecības sakaros.[8]

Nestors savas hronikas sākumā rakstīja:

Dņepra iztek no Voļkovas meža (citos tulkojumos no Okas mežaВольковський/Оковский лес) un tek uz dienvidiem, bet Daugava no tā paša meža tek uz ziemeļiem un ietek Varjagu jūrā. No tā paša meža uz austrumiem tek Volga un septiņdesmit daļas daloties ietek Hvalisas jūrā. Tāpēc no Krievzemes var pa Volgu doties uz Bolgāru un Hvalisu un uz austrumiem nokļūt Sima daļā, bet pa Daugavu [var doties] uz Varjagu zemi, no varjagiem līdz Romai, no Romas līdz Hama ciltij.

Daugavas izmaiņas vēstures gaitā

Daugavas grīva kopš seniem laikiem bija sekla, pieblīvēta ar sanesto smilšu sēkļiem, kas veicināja lielus plūdus pavasaros. Ūdens masu Daugavas lejtecē pavasaros palielināja arī Lielupes un Juglas notece pa Daugavu. Ūdens līmenis pavasaros strauji cēlās, appludinot plašo līdzenumu un bieži izraujot jaunu gultni. Vartbergas Hermanis savā hronikā min 1363. gada plūdus, kuru rezultātā Rīga uz vairākām nedēļām pilnībā tika izolēta no ārpasaules. Kaspars Padels savās piezīmēs min 1562., 1578., 1590. gadu plūdus, kad noslīkuši daudzi cilvēki un mājlopi. 1597. gadā plūdi ilguši no 6. aprīļa līdz 19. aprīlim, bet 1615. gadā Daugavas ūdeņi nav spējuši izlauzt ledus barjeru pie Doles salas un Daugava uz laiku izlauzusi sev jaunu gultni uz Juglas ezeru. 1708.—1709. gada ziemā ledus biezums Daugavā sasniedza 1,7 m — uznākot atkusnim sākās plūdi, kas izlauza Rīgas vārtus un pilsēta applūda (ūdens līmenis sasniedza 4,68 m virs jūras līmeņa).[9]

Līdz 16. gadsimta vidum Daugava ietecēja jūrā pie Vecāķiem (tagadējā Vecdaugava), bet tagadējās Daugavas grīvas vietā atradās lēzens kāpu valnis. 1567. gada pavasara plūdos upe pārrāva kāpas un izveidoja jaunu ieteku jūrā. 16.—17. gs. jaunā Daugavas grīva kļuva aizvien plašāka, bet vecā pamazām aizsērēja.

Lai pasargātu Daugavas gultni no aizsērēšanas un Rīgas pilsētu no plūdiem, 16.—17. gs. mijā upes lejtecē sāka celt dambjus. Līdz ar to tika paātrināts upes tecējums, bet tas savukārt veicināja smilšu aizskalošanu no gultnes. Ar dambjiem no upes pamatstraumes tika atšķeltas salas, īpaši tās, kas atradās pretī Sarkandaugavai un Mīlgrāvim, aiz kurām upes attekas sāka aizsērēt, bet pašas salas „augt”. Vesela salu rinda — Putnu, Kundziņu, Kurpnieku, Iļķena, Kroņa, Gubernatora, — pēc dambju uzcelšanas saplūda kopā, izveidojot lielo Kundziņsalu. Līdzīgā kārtā palielinājās LucavsalaĶīpsala un citas.

Daugava kā senais tirdzniecības ceļš

„Borisa jeb Daugavas akmens” (12. gs.) pie senā Daugavas ūdensceļa. Laukakmens ar izkaltu krustu atrodas Daugavas kreisajā krastā pie Drujas ciema.

Upe izsenis tika izmantota kā ērts tirdzniecības ceļš preču pārvadāšanai. No Daugavas kopējā garuma ūdens transportam varēja izmantot ap 980 km. Izmantojot Daugavas augšteces pietekas, pa vairākiem valkiem varēja bez sevišķām grūtībām sasniegt DņepruVolgu un to pietekas. Taču tā kā Daugava ir viena no Austrumeiropā krāčainākajām upēm (kopskaitā ap 150 krāču), un diezgan sekla (vasarās pat lejtecē vietām tās dziļums nepārsniedza 1 m), bet ledus klāja upi 4 mēnešus gadā, navigācijas sezona bija tikai agrā pavasarī vai vēlā rudenī. 15.—16. gs. mijā Daugavā no jūras varēja ienākt kuģi ar maksimālo iegrimi 4 olektis (2,4 m), bet lielākiem kuģiem nācās stāvēt Daugavgrīvā un preces uz un no pilsētas vest ar liellaivām. Sausās vasarās (kādas vesela virkne bija 17. gadsimta beigās) bieži vien kuģi vispār nevarēja ienākt Daugavā.

Šo upes īpatnību dēļ nevarēja izmantot vienus un tos pašus peldlīdzekļus gan jūrā, gan upē — preces upes grīvā vajadzēja pārkraut no jūras kuģiem upes plakandibena laivās. Tas nāca par labu Rīgai kā šādam pārkraušanas centram.

Attēlu galerija

Costa Pacifica heads to the Baltic Sea on river Daugava at Riga, Latvia. Photo: Atis Luguzs, 2017-Aug-13
Kruīza kuģis Costa Pacifica Daugavā dodas uz Baltijas jūru. Foto: Atis Luguzs, 2017.g. 13.aug.

Piezīmes un atsauces

  1. Pārlēkt uz augšu «Valodniecība Somugristika 49.lpp»Latvijas Universitāte (latviski). Skatīts: 2012. gada 28. decembrī.
  2. Pārlēkt uz augšu Daugava, šķirklis Latvijas Enciklopēdiskajā vārdnīcā portālā letonika.lv, informācija iegūta 04.06.2008
  3. Pārlēkt uz augšu «Dabas parks “Daugavas loki”»VisitLatvia (latviski). Skatīts: 2012. gada 28. decembrī.
  4. Pārlēkt uz augšu Rolands Arturs Bebris. ««visapkārt smilšu kalni, pati Rīga ūdenī»»Vides Vēstis (latviski). Skatīts: 2012. gada 28. decembrī.
  5. Pārlēkt uz augšu Ivars Vīks. «Teiksmainā Rīga»Svētavots (latviski). Skatīts: 2012. gada 28. decembrī.
  6. Pārlēkt uz augšu Santa Agnese Jansone. «Pati cilts barbariska un necivilizēta, asa un cieta… jeb kā mūsu senčus citi redzēja līdz 13. gadsimta vidum»Senzeme (latviski). Skatīts: 2012. gada 28. decembrī.
  7. Pārlēkt uz augšu Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 135.—167. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  8. Pārlēkt uz augšu Джаксон Т.Н. Austr i Gordum: древнерусские топонимы в древнескандинавских источниках. Maskava, 2001. 71—72 lpp.
  9. Pārlēkt uz augšu Feodālā Rīga. / red. T.Zeids — Zinātne: Rīga, 1978., 15.—16. lpp.

Ārējās saites

Vecrīgas panorāma no Ķīpsalas

Ķīpsalas Ģimenes restorāna "Hercogs" fasāde Rīgā pie Daugavas. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.
Ķīpsalas Ģimenes restorāna “Hercogs” fasāde Rīgā pie Daugavas. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.

Ķīpsalā no ģimenes restorāna “Hercogs” paveras brīnišķīga Vecrīgas panorāma. Īpaši pievilcīga šī vieta Daugavas krastā, kur Enkura iela pienāk pie Balasta dambja ir vakaros. Kad starp Vecrīgas torņiem izgaist diena un mierīgajos Daugavas ūdeņos atspīd Rīgas ugunis. Tepat pāri Daugavai atrodas arī Rīgas pasažieru osta, kur dienā redzams noenkurojies Tallink prāmis Romantika vai Isabelle. Viens pāra dienās  – otrs nepāra.

Tallink prāmis Isabelle Rīgas Pasažieru ostā. Skats no Balasta dambja Ķīpsalā, 2018. gada 3. februāra vakarā. Foto: Atis Luguzs
Tallink prāmis Isabelle Rīgas Pasažieru ostā. Skats no Balasta dambja Ķīpsalā, 2018. gada 3. februāra vakarā. Foto: Atis Luguzs
Tallink prāmis Isabelle Rīgas Pasažieru ostā. Skats no Balasta dambja Ķīpsalā, 2018. gada 3. februāra vakarā. Foto: Atis Luguzs
Tallink prāmis Isabelle Rīgas Pasažieru ostā. Skats no Balasta dambja Ķīpsalā, 2018. gada 3. februāra vakarā. Foto: Atis Luguzs
Rīga, Vecrīgas panorāma, nakts ainava no Daugavas Ķīpsalā. Foto: Atis Luguzs, 2018. 3. Feb.
Rīga, Vecrīgas panorāma, nakts ainava no Daugavas krasta Ķīpsalā. Foto: Atis Luguzs, 2018.g 3. feb.
Vecrīgas siluets, panorāma no Balasta dambja Ķipsalā. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.
Vecrīgas siluets, panorāma no Balasta dambja Ķipsalā. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.
Vecrīgas siluets, panorāma no Balasta dambja Ķipsalā. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.
Vecrīgas siluets, panorāma no Balasta dambja Ķipsalā. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.
Vecrīgas siluets, panorāma no Balasta dambja Ķipsalā. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.
Vecrīgas siluets, panorāma no Balasta dambja Ķipsalā. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 3.feb.
Rīga, Vecrīgas panorāma, nakts ainava no Daugavas Ķīpsalā. Foto: Atis Luguzs, 2018. 3. Feb.
Rīga, Vecrīgas panorāma, nakts ainava no Daugavas krasta Ķīpsalā. Foto: Atis Luguzs, 2018.g 3. feb.