Sala

Eilsakreiga (Ailsa Craig) – sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta

Maza saliņa Fidži arhipelāgā

Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi. Izšķir divus galvenos salu tipus: kontinentālās salas un okeāniskās salas. Ir arī mākslīgās salas. Ģeogrāfiski un/vai ģeoloģiski saistītas salas sauc par arhipelāgu.

Sala purva ezerā Cenas tīrelī, netālu no Rīgas, Latvijā. Foto: Atis Luguzs, 2017.g. 20.jūl.
Sala purva ezerā Cenas tīrelī, netālu no Rīgas, Latvijā. Foto: Atis Luguzs, 2017.g. 20.jūl.

Definējot salas kā pilnībā ūdens apkļautu cietzemi, parasti netiek ņemti vērā šauri hidrogrāfiski objekti: upes un kanāli. Piemēram, Francijā Vidus kanāls (Canal du Midi) savieno Garonu ar Vidusjūru, tādējādi veidojot nepārtrauktu ūdens saikni starp Vidusjūru un Atlantijas okeānu. Tādējādi, tehniski cietzemes daļa ar Ibērijas pussalu un daļu Francijas uz dienvidiem no Garonas ir pilnībā ūdens apkļauta. Šādi gadījumi netiek uzskatīti par salām.

Read about Island in English language > here > 

Kontinentālās salas

Par kontinentālajām salām sauc salas, kas atrodas uz kontinentu šelfa. Piemēram, Grenlande un Seibla pie ZiemeļamerikasBarbadosa un Trinidada pie DienvidamerikasLielbritānijaĪrija un Sicīlija pie EiropasSumatra un Java pie ĀzijasJaungvineja un Tasmanija pie AustrālijasRosa sala un Aleksandra I sala pie Antarktīdas.

Speciāls kontinentālo salu gadījums ir mikrokontinentālās salas, kas atrodas uz mikroplātnēm vai kontinentu riftu zonās. Piemēram Kergelena arhipelāgs vai Madagaskara.

Okeāniskās salas

Vulkāniskā Havajas sala.

Veika sala ir vulkāniskā sala, kas kļuvusi par atolu.

Par okeāniskajām sauc salas, kas neatrodas uz kontinentu šelfiem. Tās pēc izcelsmes ir vulkāniskas un veidojas no vulkāniem, kas rodas plātņu subdukcijā. Piemēram, Marianas salasAleutu salas Klusajā okeānāMaskarenu salas Indijas okeānā; daļa no Mazajām Antiļu salām un Dienvidsendviču salas Atlantijas okeānā.

Cits okeānisko salu tips ir gadījumos, kad okeāna rifts sasniedz ūdens virspusi. Piemēri ir Islande, kas ir lielākā pasaulē vulkāniskā sala un Jana Majena sala Atlantijas okeānā.

Trešais okeānisko salu tips veidojas vulkāniskajos karstajos punktos. Karstie punkti ir relatīvi stacionāri attiecībā pret tektonisko plātņu kustību zem tiem. Garākā laika periodā šādas salas erodē un pārvēršas par zemūdens kalniem. Piemēri ir Havaju salas no Havajas līdz Kures atolam, kas stiepjas zem jūras līmeņa līdz pat Imperatora zemūdens kalnam. Cits piemērs ir ar tādu pašu orientāciju ir Tuamotu arhipelāgs, tā senākais ziemeļu atzars ir Laina salasTristana da Kuņas salas ir piemērs Atlantijas okeānā.

Atols ir sala, kas veidojusies koraļļu rifam izaugot uz erodējušas iegrimušas vulkāniskas salas. Rifs paceļas līdz jūras līmenim un veido jaunu salu. Atoli parasti ir noslēgtas formas ar centrālo lagūnu. Piemēri ir Maldīvu salas Indijas okeānā un Laina salas Klusajā okeānā.

Skatīt arī

Ārējās saites

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.