Lielupe – Zemgales lielākā upe

Lielupe
Lielupe Jelgavā, skats no Pārlielupes uz Jelgavas Pili un jahtklubu. Foto: Atis Luguzs, 2016.g. 11.maijs.
Lielupe Jelgavā, skats no Pārlielupes uz Jelgavas Pili un jahtklubu. Foto: Atis Luguzs, 2016.g. 11.maijs.
Mūsa, Mēmele, Lielupe un Babītes ezers.

MūsaMēmele, Lielupe un Babītes ezers.

Izteka pie Bauskas
56°24′10″N 24°9′25″E
Satekupes MūsaMēmele
56°24′10″N 24°9′25″E
Ieteka Rīgas jūras līcisDaugava (caur Buļļupi)
57°0′34″N 23°55′57″EKoordinātas57°0′34″N 23°55′57″E (karte)
Baseina valstis Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Lietuva Lietuva
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 119 km
Kritums 10.8 m
Vidējā caurtece 106 m³/s
Gada notece 3,54 km³
Baseina platība 17 600 km² (Latvijā 8800 km²)
Galvenās pietekas SvēteIecava
 Lielupe Vikikrātuvē

Lielupe sateces baseins

Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).

Upes dziļums augštecē ir apmēram 1 m, lejpus Jelgavas— 8-12 m, lejtecē — 15-20 m. Lielupe ir tikai 119 km gara, toties tai ir 250 pieteku. Jelgavas pilsētas teritorijā tās atteka Driksa iekļauj Pilssalu.

Lielupei ir ļoti mazs kritums — 10,8 m (0,1 m/km), it sevišķi lejtecē, kur tā kļūst daudz platāka un dziļāka. Vidējais caurplūdums grīvā ir 106 m³/s (maksimālais 1380 m³/s, minimālais 10,6 m³/s). Lielupei ir ļoti mazs kritums, it sevišķi lejtecē, kur tā kļūst daudz platāka un dziļāka. Krasti gandrīz visur aizauguši.

Lielupes raksturojums

Lielupe sākas pie Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, bet ietek Baltijas jūras Rīgas līcī starp Jūrmalas un Rīgas pilsētu.

No Bauskas līdz Mežotnes pilskalnam Lielupe plūst pa senleju, kas veidojusies dolomītos. Ūdenstūristiem Lielupe būs interesantāka augšdaļas posmā, kur krasti stāvāki un pie mazāka ūdens jūtamas krāces (kādus 27 km garš posms no Bauskas līdz Emburgai).

Lielupes attēlu galerija

Lejpus Mežotnes ieleja paplašinās, upe lēni plūst pa plašu ieleju Zemgales līdzenumā un Piejūras zemienē. Pavasarī, veidojoties ledus sastrēgumiem, Lielupe agrāk mēdza iziet no krastiem, applūdinot lauksaimniecības zemes. Intensīvu nokrišņu dēļ plūdi bija iespējami arī vasarā. Tie radīja lielus zaudējumus zemnieku saimniecībām. Lai samazinātu plūdu apmērus, daudzviet gar Lielupi un tās pietekām tika izveidoti aizsargdambji.

Lielupes kilometrāža

Km līdz grīvai Augstums virs jūras līmeņa Kritums m/km Krasta orientieri – upju pietekas, tilti, klintis, pilskalni, pilis
118 11.0 1.4 Mēmeles un Mūsas sateka
115 6.9 0.8 brasls, kreis. kr. – Saulaine (Kaucminde)
113 5.4 0.3 labajā krastā – Jumpravas klintis, muižas parks, Mākslīgās pilsdrupas
108 3.7 0.2 labajā krastā – Mežotnes pils, kreisajā krastā – Mežotnes pilskalns
101 2.4 0.2 Grāvendāles kanāls
95 1.0 0.1 kreisā krasta pieteka – Īslīce. Labajā krastā Salgales baznīcas drupas.
89 0.4 0.0 Staļģenes tilts.
86.5 .. .. Labajā krastā Jāņa Čakstes memoriālais muzejs “Auči”
83 0.3 0.0 labā krasta pieteka – Garoze (Velnagrāvis)
80 kreisā krasta pieteka – Svitene
76 0.2 0.0 kreisā krasta pieteka – Sesava
71 kreisā krasta pieteka – Vircava
70 0.2 0.0 Jelgavas dzelzceļa tilts, kreisā krasta pieteka Platone
68 Jelgavas tilts
64 0.2 0.0 labā krasta pieteka Iecava
59 kreisā krasta pieteka – Svēte
55 0.2 0.0 labajā krastā – Valgundes c.
45 kreisā krasta pieteka – Bērze
42 0.2 0.0 Kalnciema tilts
33 labajā kr. atteka uz Babītes ezeru – Gāte
28 kreis. kr. – Sloka, atteka uz Slokas ez.
22 0.2 0.0 kreisajā krastā – Valteri
14 kreisajā krastā – Dubulti
10 labajā kr. jaunais kanāls no Babītes ez.
7 0.1 0.0 Jūrmalas šosejas tilts
6 Jūrmalas dzelzceļa tilts
1 labajā krastā  – Lielā kāpa, Buļļupe
0 0.0 0.0 ieteka Rīgas jūras līcī
Vairāk info: Copeslapa.lv

Lielākās pietekas Lielupei

Lielupes kreisā krasta pietekas

Lielupes labā krasta pietekas

Upju transports Lielupē

Lielupes dziļums uz leju no Jelgavas ir no 5 līdz 15 m. Tas paver iespēju kuģu transportam no Rīgas un Jūrmalas līdz Jelgavai, kas bija galvenais smago kravu transporta veids līdz pat Rīgas—Jelgavas dzelzceļa izbūvei 19. gadsimta beigās. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā pa upi notika intensīva baržu satiksme no mālu ieguves karjeriem Lielupes un Iecavas krastos uz ķieģeļu fabrikām Lielupes krastos un Rīgā. Upes izmantošanu kuģniecībā, jahtu tūrismā un sportā traucē smilts saneši, kas uzkrājas Lielupes grīvā.

Lielupe vēsturē

Lielupes pasažieru kuģītis pie Valgundes muižas (20. gadsimta sākums).

Pirmo reizi vēsturiskajos tekstos Lielupe pieminēta Indriķa hronikas XXIII nodaļā sakarā ar 1219. gadā notikušo zemgaļu vecākā Viestarda uzbrukumu Mežotnes pilskalnam. Hronikas vecākajā variantā (t.s. Zamoisku kodeksā) upe, pa kuru krustneši devās palīgā mežotniešiem, tika dēvēta par Missa. 15.—17. gadsimtos Indriķa hronikas norakstos šīs upes nosaukums bija kļuvis par Mussa, tāpēc tulkotāji J. G. Arnts un A. Hanzens nešaubījās, ka apraksts attiecas uz Lielupi, jo pēdējā rodas, Mūsai saplūstot ar Mēmeli. Lielupes vāciskais nosaukums Semgaller – Aa bija vēlākajos gadsimtos radies upes platākās daļas nosaukums lejpus no Bauskas pils, kura vietā latvieši lietoja mūsdienu nosaukumu “Lielupe”.

Pēc Indriķa hronikas senākā varianta atklāšanas 19. gadsimta vidū, kur Mussa vietā bija Missa, daļa autoru (Pabst 1867; Arndt 1874) par šo upi sāka uzlūkot nevis Lielupi, bet Misu. Vēlāk rūpīga hidronīmu analīze neradīja šaubas, ka hronikā ir domāta Lielupe, ko augšgalā lietuvieši (seno zemgaļu ietekmē) vēl arvien sauca par Mūšu. [1]

Savukārt 1254. gada Upmales dalīšanas līgumā Lielupe saukta par aque, que dicitur Semegallera — upi, ko sauc par Semegallera — no vācuSemigaller Aa. No teksta noprotams, ka arī Mūsas upi toreiz dēvēja šajā pašā vārdā.[2]

1413. gadā Žilbērs de Lanuā, ceļodams uz Rīgu cauri Kurzemei, sauca Lielupi par Camegalzaru (no vācuSemigaller Aa): “divas jūdzes atstatumā no Rīgas es cēlos pāri platai upei, ko sauc par Tzamegaelzara, un nonācu Rīgā.”[3] Līdz pat 1697. gadam Lielupe ietecēja Daugavā, bet kādas stipras vētras laikā Lielupe pie tagadējās Bolderājas pārrāva kāpas un pa tagad aizsērējušo Ziemeļupes līča turpinājumu ietecēja tieši Rīgas jūras līcī.

1755. gadā Lielupe izlauzās uz jūru tagadējā ietekas vietā. Senākā Lielupes lejas daļa līdz tās agrākajai ietekai Daugavā tiek saukta par Buļļupi, kas, iespējams, ir viens no Lielupes lejteces senajiem nosaukumiem.

Zivis Lielupē

Lielupē mīt plauži, līdakas, raudas, asari, zandarti, līņi, salates, vimbas, zuši. Sevišķi liela makšķernieku rosība vērojama pavasarī vimbu laikā.

Atsauces

Ārējās saites

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.