Embūtes kauja (1244)

Embūtes kauja
Daļa no Livonijas krusta kariem
Medieval Livonia 1260.svg
Kauja notika pie Embūtes pilskalna netālu no tagadējās Latvijas-Lietuvas robežas (kartē apzīmēta kā Kurzemes bīskapa teritorija).
Datums 1244. gads
Vieta Embūte
Iznākums Livonijas ordeņa uzvara
Karotāji
Lietuvas dižkunigaitija Livonijas ordenis
(Embūtes pils garnizons,
Kuldīgas komtura karadraudze un Kursasvasaļu karaspēks)
Komandieri
Mindaugs Berneks no Hārenes
Spēki
30 000 (pēc Atskaņu hronikas) 500 kuršu karavīri un 30 ordeņa bruņinieki
Zaudējumi
ap 1500 nogalināti nezināms skaits kuršu karavīru un četri bruņinieki

Embūtes kauja notika 1244. gadā pēc tam, kad Livonijas ordeņa Kuldīgas pils karadraudze 1243. gadā ieņēma Embūtes pilskalnu, kas atradās apmēram 50 km uz dienvidiem no Kuldīgas pie Ventas tirdzniecības ceļa uz Dienvidkursas zemēm. Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs savāca lielu karaspēku, kurā pēc hronikas ziņām ietilpa līdz 30 000 karavīru, un caur Žemaitiju un Dienvidkursu devās pret Embūtes pilskalnu. Kāds ziņotājs brīdināja Kuldīgas garnizonu par lietuviešu karaspēka tuvošanos, tādēļ viņi sapulcināja savus kuršu vasaļus un 30 ordeņa brāļu vienība bruņnieka Berneka no Hārenes vadībā kopā ar 500 vīru stipro kuršu karaspēku devās uz Embūti.

Pie Embūtes pils tie mežā ierīkoja slēpni un vēroja lietuviešu uzbrukumu pilij ar aplenkuma iekārtām. Kad lietuvieši bija iekarsuši kaujā, vācu un kuršu jātnieku karaspēks pēkšņi strauji devās uzbrukumā no aizmugures. Lietuvieši metās bēgt. Embūtes kaujā tie zaudēja vairāk kā 1500 kritušo. Livonijas ordenis esot zaudējis tikai četrus kritušos un nezināmu skaitu kuršu karotāju.

Piezīmes par Embūtes kaujas aprakstu

No apraksta nav skaidrs par kuru kalnu kā pilskalnu un pili Embūtes kaujā iet runa. Embūtē ir vairāki pauguri, kur varētu būt izvietoti nocietinājumi. Ļoti iespējams, ka tas nav tagadējais Embūtes pilskalns, jo ir pārāk mazs lielam cilvēku skaitam. Iespējams, tas ir kalns kur tagad atrodas Embūtes pilsdrupas. Varbūt kalns, kur ir baznīcas drupas. Pilskalnam līdzīga reljefa forma atrodas arī uz rietumiem no Baznīcas starp gravām nogāzē uz Krievu kalna pusi. Tāpat apšaubāms ir minētais lietuviešu karaspēka 30000 vīru skaits. Tajā laikā uzturēt tādu armiju nebūtu bijis iespējams. Jau 500 vīru lielā kuršu vienība visdrīzāk ir stipri pārspīlēts cipars. Tajā laikā armija bija  pārdesmit vīru liela laupītāju banda, kam negribējās strādāt un vieglāk bija aplaupīt kaimiņus. Livonijas ordenis vismaz ieviesa tajā visā kaut kādu kārtību.

piezīmēja Atis Luguzs

Embūtes kaujas apraksta iespaidā Rainis radījis traģēdiju “Indulis un Ārija” (1911).

Skatīt arī

Embūtes Pils un pilsdrupas

Embūtes muiža un viduslaiku pilsdrupas (Pauluči albums, 1830).

Embūtes muižas un viduslaiku pilsdrupu plāns

Embūtes pilsdrupas mūsdienās (2001).

Jānis Blanks un Kristaps Epners Embūtes pilsdrupu ieejā dodoties uz startu Embūtes rogainingā 2017. Tālumā redzamā priede atrodas Embūtes pilskalnā, kur arī viens no pirmajiem kontrolpunktiem. Foto: Atis Luguzs
Jānis Blanks un Kristaps Epners Embūtes pilsdrupu ieejā dodoties uz startu Embūtes rogainingā 2017. Tālumā redzamā priede atrodas Embūtes pilskalnā, kur arī viens no pirmajiem kontrolpunktiem. Foto: Atis Luguzs

Embūtes pilsdrupas ir paliekas no Kurzemes bīskapijas mūra pils (vācu: Bischofsburg Amboten) un muižas (Schloss AmbothenEmbūtē. Mūra pils bija celta aizsardzībai pret Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka iebrukumiem 13. un 14. gadsimtā. Embūtes pilsmuižas kungu māja celta 18. gadsimta sākumā, nodedzināta 1920. gadā un vairs nav atjaunota.

Embūtes pils vēsture

Kurzemes bīskapija Embūtes pilsnovadu savā pārvaldībā ieguva pēc Kursas valsts sadalīšanas 1253. gadā. Embūtes bīskapa pils celta apmēram puskilometru no senā kuršu Embūtes pilskalna (Anbotens jeb tautā saukts par “Induļa pilskalnu”) Lankas upes labajā krastā. Pils būve uzsākta jau 1265. gadā Livonijas ordeņa mestra Konrāda fon Manderna laikā. Pils bija Kurzemes bīskapijas Embūtes fogta un kapitāna rezidence, bet reizēm tajā uzturējās arī Kurzemes bīskapi.

1537. gadā Embūtes pili savā īpašumā ieguva Aizputes pilskungs Heikings. 1560. gadā Dānijas karalis Frīdrihs II atpirka Kurzemes bīskapa tiesības uz Embūti par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. 1576. gadā Embūtes pili savā īpašumā ieguva viņa vasalis Krīdeners, bet uz Embūtes pili savas pretenzijas pieteica arī Priekules muižas īpašnieks Korfs.

Piltenes mantojuma kara laikā 1583. gada 31. maijā Embūtes pili ieņēma poļu pulkvedis A. Oborskis, bet 21. augustā karalis Stefans Batorijs pili uzdāvināja Ketleru dzimtai. 1585. gadā Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai. 1617. gadā Embūte nokļuva autonomajā Piltenes apgabalā Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. 1595. gadā karalis Sigismunds II Augusts apstiprināja Ketleru tiesības uz Embūtes pili, kuru viņi 1653. gadā par 50 tūkstošiem florīnu pārdeva Emeriham fon Mirbaham.

Lielā Ziemeļu kara laikā pili 1702. gadā izpostīja Zviedrijas karaspēks, pēc tam pils īpašnieks Fromholds fon Mirbahs pakalnā blakus vecajai pilij uzcēla jaunu muižas kungu māju. 1846. gadā Embūtes muižu iegādājās Oto fon Ostenzakens, bet 1910. gadā Hanss fon Hāns. Kad 1920. gada agrārās reformas laikā viņa atraitnei pili atsavināja, viņa devās uz Vāciju, bet pils neskaidros apstākļos nodega un pēc tam vairs netika atjaunota.

Embūtes pils apraksts

Embūtes ekotūrisma centrs ziemā. Kalnā aiz info stenda Embūtes pilsdrupas. Foto: Atis Luguzs, 2015.g. 15.feb.
Embūtes ekotūrisma centrs ziemā. Kalnā aiz info stenda Embūtes pilsdrupas. Foto: Atis Luguzs, 2015.g. 15.feb.

Embūtes pils pamatu laukums bija 30х50 metri, ap to bija uzbūvēts mūris, kas aizņēma visu pakalna virsotni. 9х20 metrus lielā dzīvojamā ēka atradās pils ziemeļaustrumu stūrī, tās apakšdaļa bija būvēta no laukakmeņiem, augšdaļa no ķieģeļiem. Pie pils ieejas bija sargtorņi 7 m diametrā.

Ārējās saites

Trīsvienības baznīcas tornis Jelgavā

Skats no Tējas namiņa uz Sv. Trīsvienības baznīcas torni Jelgavā. Kafejnīca - kuģis apakšā.
Skats no Tējas namiņa uz Sv. Trīsvienības baznīcas torni Jelgavā. Apakšā Kafejnīca – kuģis. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 7. feb.

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu tornis ir apmeklētākais tūrisma objekts Jelgavā.

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcu sāka celt 1574.gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēles. Tā bija pirmā no jauna uzceltā luterāņu mūra baznīca Eiropā un lielākā baznīca Zemgalē. Pēc baznīcas nopostīšanas 1944.gadā tā vairs netika atjaunota, tomēr zvanu tornis savu vietu saglabāja. 2010.gada novembrī pēc vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu tornis atdzimis jaunā veidolā.


Atjaunotajam Tornim ir deviņi stāvi. Šeit izvietotas trīs mūsdienīgas un interaktīvas vēstures ekspozīcijas: “Zemgale – Latvijas prezidentu šūpulis”, “Jelgava un Sv. Trīsvienības baznīca laikmetu griežos” un “Tautastērps Zemgalē”.

9.stāvā iespējams apskatīt gleznu izstādi, bet no skatu laukuma, 37 metru augstumā, var vērot Jelgavas pilsētas panorāmu uz visām debespusēm.

Tornī atrodas arī franču restorāns „La Tour de Marie”, konferenču zāle un tūrisma informācijas centrs.

Sv. Trīsvienības baznīcas tornis Jelgavā. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 7. feb.
Sv. Trīsvienības baznīcas tornis Jelgavā. Foto: Atis Luguzs, 2018.g. 7. feb.

Īpašie piedāvājumi:

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis ir lieliska vieta oficiālu vai radošu pasākumu rīkošanai, pieejamas īpašas programmas dažādiem dzīves notikumiem:

  • kāzu dienā – iespēja salaulāties torņa skatu laukumā, sarīkot foto sesiju, nodejot pirmo valsi, sarīkot īpašu, kāzu tematikai pielāgotu radošo darbnīcu vai ekskursiju jaunlaulātajiem un viņu viesiem;
  • jubilejās un citās svinībās – iespēja sarīkot svinīgus vai izklaides pasākumus konferenču telpā, iespējams apvienot ar ekskursiju vai radošo darbnīcu;
  • korporatīvajiem pasākumiem – konferenču telpas semināriem, prezentācijām, izzinoši radošās nodarbības, lai kopā iemācītos ko jaunu un iepazītu latviešu tradīcijas;
  • ģimenēm ar bērniem – interaktīvās ekspozīcijas ir pielāgotas un interesantas dažāda vecuma bērniem, iespēja piedalīties izzinoši radošajās darbnīcās.

Darba laiki Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas Tornī šeit: >> http://visit.jelgava.lv

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca

Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca
Sv.Trisvienibas baznica.jpg

Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca 20. gadsimta sākumā

Svētās Trīsvienības baznīca (Latvija)

Svētās Trīsvienības baznīca
Svētās Trīsvienības baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Akadēmijas laukums 1JelgavaLatvija
Koordinātas 56°39′8.96″N 23°43′44.09″EKoordinātas56°39′8.96″N 23°43′44.09″E (karte)
Piederība konfesijai Luterāņi
Statuss Muzejs
Arhitektūras apraksts
Arhitekts Joriss Jorisons Frēze
Celtniecības beigas 1615

Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca bija senākais dievnams un senākā mūra ēka Jelgavā. Pēc sagraušanas Otrā pasaules kara laikā saglabājies vienīgi Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kurā ierīkots tūrisma informācijas centrs, vēstures ekspozīcijas,skatu laukums 9.stāvā un restorāns. Arheoloģisko izrakumu laikā torņa austrumu pusē atsegta daļa no sākotnējā baznīcas joma, izveidojot iedziļinātu priekšlaukumu, un atsegti oriģinālie baznīcas ārsienu mūri. Priekšlaukuma centrā atrodas akmens skulptūra — strūklaka “Trīsvienība” (tēlnieks Jānis Aivars Karlovs). Atrodas Akadēmijas ielā 1, Jelgavā.

Papildus informācijai

  • Sv. Trīsvienības baznīcas torņa buklets
  • O. Spārītis “Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa stāsts

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis Vēsturē

Zināms, ka Livonijas ordeņa valsts laikā 1522. gadā tagadējā Sv. Trīsvienības baznīcas torņa vietā atradusies neliela koka katoļu baznīca. Neilgi pēc tam, kad hercogs Gothards Ketlers izvēlējās Jelgavu par vienu no savām rezidencēm un piešķīra tai pilsētas tiesības, 1574. gadā viņš blakus vecajai baznīcai lika celt jaunu mūra baznīcu pilsētas luterāņu draudzei, par kura autoru tiek uzskatīts holandiešu būvmeistars Joriss Jorisons Frēze. Baznīcas pulkstenis un zvani tika izgatavoti 1575. gadā. Valsts sadalīšanas, Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) un iekšējo cīņu dēļ baznīcu pabeidza celt tikai Frīdriha Ketlera valdīšanas laikā un iesvētīja 1615. gada 25. maijā. Baznīcas altāri 1641. gadā dāvināja hercoga Frīdriha sieva Pomerānijas princese Elizabete Magdalēna. Hercoga Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā 1686.—1688. gadā pēc arhitekta Martina Knoha projekta uzbūvēja baznīcas torni, kas slējās 49,68 metru augstumā un bija augstākā celtne visā hercogistē. 1862. gadā arhitekta Emīla Strausa vadībā torni paaugstināja, tā augstums kopā ar apzeltīto krustu sasniedza 80,5 metrus un tā bija augstākā celtne pirmskara Jelgavā.

Pēc 1944. gada 27. jūlija PSRS aviācijas uzlidojuma Jelgavas Sv. Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca nodega un vairs netika atjaunota. 1954. gadā padomju armijas sapieri uzspridzināja baznīcas ēku, militārajām vajadzībām atstājot tikai torni. Izdegušais baznīcas tornis pilsētas centrā saglabājās visu PSRS okupācijas laiku.

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis kopš 1998. gada ir iekļauts Valsts Kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras piemineklis. 2004. gadā, torni pārsedza ar stikla jumtu. Pašreizējais torņa augstums ir 50,17 metri. Tornim ir saglabāta Martina Knoha veidotā forma.

Projekta “Reģiona nozīmes tūrisma un kultūrizglītības centra izveide Jelgavā” ietvaros 2009.—2010. gadā notika torņa rekonstrukcija, muzeja un sabiedrisko telpu izveide.

Jelgavas Trīsvienības baznīcas tornis no bijušās baznīcas ēkas puses 2013. gadā

Torņa interjers

Jelgavas panorāma ar Svētās Trīsvienības baznīcu no Driksas puses (pēc 1750).

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas iekšskats 20. gs. sākumā.

Atjaunotā Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa deviņos stāvos iekārtotas šādas telpas:

  • 1. stāvs. Tūrisma informācijas centrs ar biļešu kasi, suvenīru veikals;
  • 3. stāvs. Vēstures ekspozīcija “Zemgale — Latvijas prezidentu šūpulis”;
  • 4. stāvs. Vēstures ekspozīcija “Jelgava un Sv. Trīsvienības baznīca laikmeta griežos”. Izmantojot skārienjūtīgus monitorus, iespējams virtuāli aplūkot vēsturisko baznīcu gan no ārpuses, gan iekšpuses;
  • 5. stāvs. Vēstures ekspozīcija “Tautas tērps Zemgalē”;
  • 7. stāvs. Konferenču zāle;
  • 8. stāvs. Restorāns;
  • 9. stāvs. Izstāžu zāle un skatu laukums, no kura iespējams vērot Jelgavas pilsētas panorāmu uz visām debespusēm.

Ārējās saites